Kristapa Andrejsona saruna ar ukraiņu puisi

Klips krievu valodā, taču, un tas ir ļoti pamanāms, viņu saruna oriģinālā ir notikusi angļu valodā. Tulks uzrunājis pa virsu.

Lietainas dienas pavāvulis

Sestdiena, pavadīta ceļā no Rīgas uz Pildu ar visu nosalšanu Gulbenē atstājusi sekas. Dzeru tējas ar medu un ceru, ka ar to pietiks, lai to saaukstēšanās sajūtu prom dabūtu un nenāksies meklēt mediķa palīdzību.

Kaitina viss - lietus aiz loga, tā saaukstēšanās sajūta, kaut kāds ēst gribēšanas trūkumus. Vienvārdsakot, kašķis garastāvoklī. Bet dažu kaimiņu neadekvātās īpatnības pārstājušas uztraukt. Hm.

Nē, tomēr pagaidām ir viena lieta, kura patīkami pārsteidz. Patīkami, ka manu lasītāju skaits aug ar katru mēnesi. Laikam esmu ar kaut ko spējusi aizķert par spīti še publicētā raibumam gan saturiski, gan citādi.

Labi, pačīkstēju. Laikam gribēju pateikt, ka nekur neesmu pazudusi, tikai dakterējos un mēģinu saprast, kas notiek.

Smaidam. Kaut kā ātri šoruden piekrājas. Laikam pa vasaru sakrājusies raža...

Tāds kā atskats, tāds kā pavāvulis

Jāāā... sen nav bijusi tāda vasara un vēl pēc tam, kad visādas izskriešanas no mājām. Visaktīvākais laikam ka bija jūlijs, kad to izlēcienu bija pavairāk kā pārejos mēnešos.

Vispirms gribu drusku pateikt to, kas nav satilpos dažos iepriekšējos rakstos.

Rakstā par mūsu nelielo iebraucienu Ņukšā koka katoļu baznīcu apskatīt, nobildēt aizmirsās pieminēt, ka minētā apdzīvotā vieta reiz bija piekritīga Pildai, tādēļ tā baznīca tiek saukta par Pildas katoļu baznīcu. Tik vēlākos laikos tā vietiņa no Pildas atdalījās iegūstot patstāvīgas apdzīvotas vietas statusi, bet baznīcu tomēr turpināja dēvēt par Pildas katoļu baznīcu.

Rīga - Pilda caur Gulbeni un Rēzekni

Brauciens ar piedzīvojumiem. Un uzreiz saku, ka man "nelūdza, nepasūtīja" šorīt aizsperties uz Kolku, lai visas dienas garumā no turienes uz Pildu, pie dēla brauktu. Ar šo virzienu jau pietika ceļojums visas dienas garumā, tā ka ap astoņiem vakarā tikai tiku līdz dēla mājām.

Sākās ar to, ka divu dienu garumā mani lūdza un pielūdza šodien aizbraukt uz Gulbeni (par cik man braukāšana pa visu Latviju ir par brīvu) un apmaiņā pret naudiņām savākt priekš Toma spiningu, kuru viņš caur ss.lv sameklējis par lētām naudiņām. Pat salocītā veidā esot tik apjomīgs, ka ar pakomāta palīdzību nesanākšot nosūtīt.

Pierunāja, labi. Vispirms jau laicīgi internetā apskatījos autobusu sarakstu uz Gulbeni un variantu tikšanai kaut uz Ludzu, no kurienes mani varētu ar mašīnu savākt un aizvest līdz mājām. Tad nu iestājās pirmais "ups". Uz Gulbeni relatīvi sakarīgi vairāki autobusi kursē. No Gulbenes uz Ludzu vispār nekursē, tuvākais punkts, kurā no Gulbenes var aizbraukt - Rēzekne (un autobuss tiešām uz turieni caur Ludzu nebrauc). Un - vadoties no tā, kā es varētu tikt no rīta Gulbenē, man tur pēc apmaiņas procesa būtu Gulbenē "jāmētājas" četras stundas ar mazu astīti. Tobiš, ja braucu no Rīgas astoņos no rīta, tad esmu Gulbenē 10.55, ja astoņos trīsdesmit, tad 12.05. Bet uz Rēzekni tikai 16.15 autobuss. It kā nekas, teorētiski varētu pilsētu apskatīt. Bet četras stundas "mētāties kā nepiesietai govij"? Nolūkoju, ka 12,30 atiet autobuss uz Aizkraukli ar manu nolūku izkāpt no tā Pļaviņās ar domu, ka tur iesēžos autobusā, kurš mani nogādā Ludzā, kurā iebrauktu 19.00. Pļaviņās "mētātos" pāris stundas, kuru laikā paspētu aiziet pusdienas paēst jau zināmā vietā (un rezervei paliktu vakara vilciens uz Zilupi, kurš Ludzā noteikti pietur).

Piedzīvojums sākās jau no paša rīta un Rīgas autoostā. Izkasījos no mājās tā, lai paspētu uz autobusu astoņos no rīta. Lai Gulbenē man būtu nedaudz laika rezerves visādiem neparedzētiem atgadījumiem un es mierīgi paspētu uz 12.30. Ups. Paliku gribot. Astoņos esot komercreiss, un mani brīvbiļetes papirkini neies krastā. Nu labi. Paņēmu biļeti uz 8.30. It kā jau Gulbenē sanāk 25 minūtes laika naudiņas apmaiņai pret to makšķerēšanas iekārtu. Pie viena piezvanīju personāžam uz Gulbeni (Toms man numuru bija iedevis un keksu brīdinājis, ka zvanīsu uz braukšu), pateicu, cikos no Rīgas iebraucu Gulbenes autoostā.

Labi, iesēdos un braucu. Autobuss - pa Pleskavas šoseju cauri Siguldai, pat caur Smilteni uz Gulbeni brauca. Man tāds mirkļa īgnums uznāca - braucot cauri Siguldai, autobusam bija jānogriežas nost no galvenā ceļa un jāmet apbraukšanas līkums labojamam posmam (Nē, nesaku, ka ceļus nevajag remontēt, pat ļoti vajag. Bet reizēm iestājas kašķis parastais). 

Mēs tomēr atrodam visādus kaktus Rīgā

Nu, jā mums ar Tomu sanāk visādus Dieva pamestus kaktus Rīgā atrast tā netīšām. Un pavisam blakus ierastiem maršrutiem.

Iesāku mēnesi ar kārtējo porciju pasmaidam. Šobrīd tiešām ātrāk krājas