Sestdiena, pavadīta ceļā no Rīgas uz Pildu ar visu nosalšanu Gulbenē atstājusi sekas. Dzeru tējas ar medu un ceru, ka ar to pietiks, lai to saaukstēšanās sajūtu prom dabūtu un nenāksies meklēt mediķa palīdzību.
Kaitina viss - lietus aiz loga, tā saaukstēšanās sajūta, kaut kāds ēst gribēšanas trūkumus. Vienvārdsakot, kašķis garastāvoklī. Bet dažu kaimiņu neadekvātās īpatnības pārstājušas uztraukt. Hm.
Nē, tomēr pagaidām ir viena lieta, kura patīkami pārsteidz. Patīkami, ka manu lasītāju skaits aug ar katru mēnesi. Laikam esmu ar kaut ko spējusi aizķert par spīti še publicētā raibumam gan saturiski, gan citādi.
Labi, pačīkstēju. Laikam gribēju pateikt, ka nekur neesmu pazudusi, tikai dakterējos un mēģinu saprast, kas notiek.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru