Var jau būt, ka kur iepriekšējos rakstos esmu par šo vāvuļojusi. Bet šis laikam ir jautājums, par kuru jāpukst un jāpukst. It īpaši situācijā, kad tas ik pa laikam tiek skarts publiskā telpā kā "Kas notiek! Dzimstība samazinās! Tauta var izmirt!".
Tad nu tā. Cik esmu pamanījusi, demogrāfijas sāpe skar ne tikai Latviju, bet lielu daļu Eiropas kopumā. Neatkarīgi no valsts attīstības, turības līmeņa.
Un te nu, manuprāt, vispirms ir jāpārvērtē vērtību kritēriji. Jo, esat pamanījuši?, cilvēkiem ar zemāku ienākumu līmeni tie mazuļi parādās biežāk, nekā tiem, kuriem tie ienākumi ir pietiekami savai darba un atpūtas dzīvei, pat kādi uzkrājumi veidojas.
Ļoti bieži pa priekšu visam aiziet karjera, Bahamu vai Fidži salas, kažoku un automašīnu kolekcija un kas nu tur vēl. "Es vēl dzīvi neesmu izbaudījis un sakārtojis, bērni - kaut kad pēc tam". Un tad nu, kad liekas - tagad var arī bērnu, lielai daļai sieviešu iestājas "Upsā". Tobiš, vecums, kad par mazbērnu "ganīšanu" jādomā, nevis par bērnu laišanu pasaulē, jo īpaši mirklī, kad reproduktīvās iespējas pateikušas sveiki uz visiem laikiem.
Un te nu manas, tikai un vienīgi manas, domas un idejas.
Jāatgriežas pie padomjlaikā pastāvējušā bezbērnu nodokļa cilvēkiem, kuri sasnieguši pilngadību. No tā naudiņa aizies māmiņu pabalstiem, izglītības iestādēm un kam nu tur vēl esošo bērnu nodrošināšanai. Abortus atļaut nu ļoti ārkārtas gadījumā (piemēram, kaut kādu globālu medicīnisku apsvērumu dēļ). Jo, ja to mazuli tiešām negrib, ir taču kontracepcijas līdzekļi visādi. Tām sievietēm, kuras atsakās no bērna jau dzemdību namā vai kurām ar tiesas lēmumu atņem vecāku tiesības kādu ļoti būtisku iemeslu dēl? Automātā sterilizācija un pie viena alimenti tam pamestajam/atņemtajam bērnam nevis līdz bērna pilngadībai, bet gan visa sievietes mūža garumā. No cikla "Negribēji, nemācēji pati fiziski piedalīties bērna dzīvē, tad vismaz ar naudiņām esi viņa dzīvē". Galu galā, bērna esība, it īpaši tā mazā cilvēciņa pirmos dzīves gadus, ir smags fizisks un morāls darbs. Tā ir atbildība uz visu mūžu. Pat tad, kad bumbulis aizgājis savā dzīvē.
Šerpi? Ņemiet par labu un apdomājiet.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru