Pēdējās divas nedēļas tāds kā uz Rīgu nelēkāšanas laiks. Kopš pirms divām nedēļām pie manis Toms atbrauca, šīs, nu jau pagājušās nedēļas ceturtdienā ļoti agri no rīta aizbrauca.
Jā, bija pastaigas ar Tomu pa Ludzu, bija aizbrauciens pie dēla un komunikācija ar viņu pa burzmu.
Toties, kad Toms ceturtdienas rītā aizbrauca, sāku atslābināties ne pa jokam. Ceturtdienas atlikušo daļu nedarīju galīgi neko īpašu, piektdien pirmajā dienas pusē parosījos un tad pēc - atslābinājos pēc pilnas programmas. Iestājās tas, no kā biju atradusi. Galva tukša, darīšanās galīgi nekādas, tikai vārtīšanās uz dīvāna un trulas spēlītes bakstīšana. Šodien atkal sākas manas lēkāšanas uz Rīgu un atpakaļ. Iekšēji grūti no atvaļinājuma neko nedarīšanas ritma pārslēgties uz atkal darīšanu. Gan jau pāries, ieiesies tas darīšanas ritms.
Gan jau sapratīsiet manas sajūtas, visi ir kādu atvaļinājumu izbaudījuši. Tas, ka neesmu piesaistīta darba attiecībām, neko nenozīmē. Ko darīt, kur doties un vēl ko tajā ciklā pietiek. Vismaz man ne darba attiecības nenozīmē, ka nav ko darīt un tikai filmiņas jāskatās un spēlītes jābaksta. Kaut kas atrodas vienmēr.
Tas, ko lasu/vēroju apkārtējā vidē un interneta dzīlēs? Esmu paudusies, ja ir bijis ko paust. Esat man piekrituši, neesat piekrituši - tas viss komentāros atspoguļojies/neatspoguļojies. Kā nu kuru reizi sanācis.
Katrā gadījumā droši varu teikt, ka Ludzā dzīve ir mierīgāka, bez stresa aiz loga, ārpus mājas. Pilsēta relatīvi nav liela, bet ko apskatīt, ko izstaigāt visu laiku kas atrodas. Pilsēta nav "aizmigusi un bez cilvēkiem uz ielas". Kustība ir un notiek un pietiekami aktīvi. Ko nevar teikt par Pļaviņām, kurās ir būts pērnajā vasarā. Pļaviņās esot man ir bijusi sajūta par to, ka tā ir mirusi pilsēta - tobiš, pilsēta ir, cilvēku nav. Par cik nu cilvēkus dienas laikā praktiski tur neredzēju. Pļaviņās bija sirreāla sajūta, Ludzā viss ir kārtībā, cilvēku kustība notiek.
Tas ta, vizuālie novērojumi.
Un, tomēr dīvaini, esmu pabijusi vairākās Latvijas pilsētās, dzimusi un augusi Rīgā, bet Ludzā jūtos vairāk mājās, nekā dzimtajā Rīgā. Ludza sajūtās "aizgājusi priekšā" Rīgai. Neviena cita pilsēta manī nav radījusi šīs sajūtas....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru