Jau februārī rakstīju kritiku, veltītu vilcieniem uz Zilupi. Nedaudz papildināšu. Tajos vagonos reāli nedaudz pūš. Uzsākot braucienu, vismaz pirmajā vagonā noteikti, ir izteikti dzirdama grabēšana. Labi, ka tikai dzirdama, nevis papildus sajūtama. Tajos vilcienos nav tablo, kas informētu par pieturām; audio, kas piesaka pieturvietas - skaidri sadzirdams tikai "uzmanību, durvis aizveras". Lai sadzirdētu pieturvietu esošos un gaidāmos nosaukumus - krietnāk jāiespringst un jāpriecājas, ka vagonā nav kādi tantuki, kuru privātās sarunas dzirdamas gandrīz vai pusvagonā.
***
Šorīt, ejot uz rīta vilcienu, lai brauktu uz Ludzu (pirmais vilciens no Rīgas Centrālās stacijas Ludzas virzienā aizdodas 8.01 no rīta), man ejamā Aleksandra Čaka (kura līgani pāriet Marijas ielā) posmā debesīs bija skaidri redzams mēness. Tāds vairs ne gluži pilnmēness pankūka, bet skaidri konturēts gan. Uz paša perona sagaidīju saullēktu. Pat partneri romantikai nevajadzēja. Ar murrātīgu labsajūtu tāpat pietika.
***
Jancīga situācija no jau pagājušās ceturtdienas rīta. Ap sešiem no rīta, pamodusies, sakārtojusies un izgājusi pirmo dienas cigareti izpīpēt uz lieveņa. Ap stūri iznirst būtne jau nopietnākos gados un bez redzamām reibuma pazīmēm ejot galvenās ielas virzienā. Mani "apgāza" viņas jautājums "Tagad ir rīts vai vakars?".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru