Sākšu ar to, ka laikos, kad mana paaudze bija nu ļoti jauna, tapa visos un visur bazūnēts, ka televizors esot ļaunums. Pie tā jaunatne pavadot pārāk daudz laika. Un tas bija ņemot vērā to apstākli, ka tajos laikos televīzija visādas programmas sāka raidīt apmēram no 14.00 dienā, rīta cēlienos vairumā gadījumu tika translēti kaut kādi skolām adresēti pārbaudes darbi (analogs mūsdienu centralizēto pārbaudes darbu papīra formātam) vai ekstra gadījumos PSRS ūber augsto amatpersonu (piemēram, Brežņeva) bēru ceremoniju. Mana dēla ūber jaunības gados - "ļaunums" bija dators, pie kura jaunā paaudze pavadot pārāk daudz laika. Tagadējai jaunatnei - "ļaunums" esot mobilais telefons.
Šajā gadījumā - ir viena būtiska nianse. Ar televizoru vai datoru (pat klēpjdatoru) rokās neviens pa pilsētu nevazājās. Pārāk neērta būšana. Toties tos mobilos telefonus var mierīgi iebāzt kabatā, turēt plaukstā.
Tālāk. Par mobilajiem telefoniem. Primāri tas ir ērtas saziņas līdzeklis. Lai kādam piezvanītu, sen vairs nav jāskrien uz mājām vai ofisu, kurā ir stacionārais telefons. Vairs nav jāmeklē pilsētā telefona būdiņas un jānervozē par to, vai sarunas ilgumam pietiks sīknaudas, ar kuru "barot" to būdiņā esošo telefonu. Vēl, attīstoties tai mobilajai tehnoloģijai, ar telefona palīdzību var iegādāties biļeti sabiedriskajā transportā vai veikt pirkumu veikalā vai kur citur nepieciešamības gadījumā. Gan jau ka zināt arī kādas citas darbības, kuru veikšanu palīdz tā mobilā telefona esamība.
Tajā pat laikā - sakiet, cik lietderīga ir mobilā telefona izmantošana visādu spēlīšu spēlēšanai, kaut kādas mūzikas klausīšanās pa maršrutu kaut kur dodoties? Cik lietderīgi ir ejot pa ielu "ielipt" tajā telefonā tā, ka neko apkārt neredz? Te varētu skaitīt daudz ko manuprāt nelietderīgu, tādu, kas "aprij" telefona resursus, nevajadzīgi izlādē bateriju.
Ja vēl tikai pusaudži sirgtu ar nelietderīgu mobilā telefona izmantošanu.... Nu ļoti bieži ir redzēti pieaugušie, kuri "baksta" visādas spēlītes telefonā atrodoties sabiedriskajā transportā. Nemaz jau nerunājot par to, ka diezgan skaļā režīmā lielu dalu brauciena laika top pavadīta sarunā pa mobilo telefonu tēmās, kuras uz apkārtējiem cilvēkiem nu galīgi neattiecas, ir pat traucējošas zināmā mērā. Nē, nesaku, ka nevar transportā esot kādam piezvanīt. Bet - tikai ciklā "esmu tur, braucu, būšu tad un tur". Un viss. Pārējās tēmas pēc tam.
Pie viena. Nesen lasīju informāciju, ka skolās (laikam jau visās pamatskolas posma vecuma grupās, klasēs) taps aizliegta mobilā telefona izmantošana stundās. Un tika pausts zināms sašutums par to, ka topot iegrožota bērnu brīvība vai kas tamlīdzīgs. Bet šim aizliegumam ir arī cits, pamatots, aspekts. Pieagušie, mīļie! Jūs taču katrs jau mājās esot esat saskārušies ar to, ka tas telefonā "iegrimušais" pusaugu bērne jūs vienkārši nedzird, jo neglābjami ar telefona starpniecību atrodas jau pavisam citā realitātē. Un - ja jau jūs viens bērns īsti nedzird esot telefonā, tad kā skolotāju dzird 20 - 30 bērni klasē, kuri aizrautīgi baksta to telefonu? Skolotājs klasē var kaut uz ausīm stāvēt un vēderdejas dejot - rezultāts būs mīnus nulle. Te nav runa par to, ka skolotājs it kā nemāk ieinteresēt skolēnus savā tēmā. Te ir runa par skolotāja ignoranci. Kā un ar ko var ieinteresēt to, kas tevi neievēro un nedzird? Neglābjami tam skolotājam jāpaceļ balsi vai jārīkojas kā citādi ekstremāli, lai tie bērni vismaz pamanītu, ka viņš ir klasē. Nepedagoģiski? Skolotājs pārkāps bērna tiesības? Kukū. Reizēm jārīkojas ne pārāk labi, lai sanāktu labi.
Un - sakiet, kādas praksē pielietojamas zināšanas un iemaņas iegūs tas pusaudzis, kurš visu laiku tikai un vienīgi spēlītes spēlējis telefonā? Kaut vai savā istabā grīdu uzslaucīt vai gultu saklāt mācēs? Jo vecākiem vieglāk ir bijis tam bērnam rokā iedot telefonu ar interneta pieslēgumu, nekā nodarboties ar bērnu.
Šajā gadījumā izglītības sistēmā vismaz mēģina cīkstēties par to, lai tas jaunais cilvēks nenotrulinātos pavisam un neatgriezeniski. Jo pat tāda sīkuma kā mobilais telefons praktisku un pareizu izmantošanu vispirms jau jāiemāca vecākiem, skolai kā tādai ir citi uzdevumi - tai bērniem jāiemāca tās zināšanas, kura vecāki nemāk iedot. Un ko skolotājs var iemācīt, ja viņam praktiski lielāko daļu laika jāvelta tam, lai tie bērni "izlīstu" no telefoniem un kaut sāktu klausīties tajā, ko saka skolotājs?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru