Zinu, ka "vāros", bet tāds nedaudz mirklis par vēstures kā tādas traktējumu

Es tik viedoklī, kurš šobrīd virpinās galvā. Un vēstures kā tādas interpretācijām. Un vēstures pārrakstīšanu.

Nu, jā. Nezinu, kā citur pasaulē, bet ir skaidri piesitieni tam, tādas kā apjausmas vai kas tamlīdzīgs par to, ka Krievijā jau kopš caru laikiem daudz kas tiek pārrakstīts, sarakstīts tā, kā tas vajadzīgs valdošai elitei. Un tāda apjausma manī jau kopš padomjlaika skolas gadiem.

Daži piemēri.

Mums vēstures stundās izteikti uzsvēra, ka Pēteris I esot no nulles sācis būvēt Sanktpēterburgu. Mums to pasniedza kā faktu neiedziļinoties niansēs. Man jau toreiz pieklauvēja tāds "Ik?". Relatīvi īsā laikā tika uzcelts viss tas krāšņums?! To cēla no pārējās Krievijas teritorijas uz to vietu sadzītie dzimtzemnieki? Nopietni? Zemnieki, kuri ir praktiķi zemes aršanā un labības audzēšanā un bez kaut nelielas pieredzes mūra ēku celtniecībā un ēku fasāžu noformēšanā? Kaut kas te nelīmējas. Tie, kas tajā pilsētā bijuši un redzējuši visu tās pilsētas krāšņumu, piekritīs, ka nu to visu zemnieks parastais nu nekādi tā un uzreiz nedabūs gatavu. Un tempi? Lai uzceltu daudzstāvu namu, izrotātu tā fasādi - nu, vajadzīgs laiciņš, ilgāks par piecām minūtēm. Nu, daudz kas nelīmējas. Vikipēdijā atrastais pilsētai veltītais šķirklis ne pārāk izsmeļoši sniedz atbildi uz jautājumu par pilsētas celšanas tempiem. Toties YouTubē atrodami daudzi videoklipi, kuru autori runā par to, ka Pēteris I nevis uzcēla pilsētu no nulles tukšā vietā, bet gan atraka no dūņām tur jau reiz eksistējošu pilsētu, kura tapa vienā mirklī pamesta. Jo Baltijas jūra vienā mirklī "izdomāja" to applūdināt. Tiesa, pēcāk atkal esot "atkāpusies" no "sagrābtās" teritorijas. Šis teikums ir links uz vienu no tādiem klipiem, krievu valodā. Ja ir interese, varat pameklēt vēl. Var jau būt, ka daudz faktu atšķirsies, bet "pilsētu atraka" paliks nemainīgs.

Tālāk. Un te publicēšu timeklī atrasto MI kopsavilkumu tam, kas Pētera I laikā apkopoja Krievzemes vēsturi:

"Pētera I rīkojumu par Krievijas vēstures sarakstīšanu pildīja vairāki pētnieki un ārzemju speciālisti, taču nozīmīgāko darbu šajā jomā paveica vācu vēsturnieks Gerhards Frīdrihs Millers (Gerhard Friedrich Müller) 18. gadsimta vidū, kurš apkopoja plašus arhīvu materiālus. Viņa darbs bija daļa no centieniem sistematizēt Krievijas vēsturi.

Svarīgākie fakti:

Pēteris I vēlējās modernizēt Krieviju un izveidot tās vēsturisko naratīvu, kas atbilstu Eiropas standartiem.

• Darbs pie Krievijas vēstures izpētes turpinājās arī pēc Pētera I nāves (pēc 1725. gada).
• Gerhards Frīdrihs Millers (krievu: Фёдор Иванович Миллер) bija viens no vadošajiem vēsturniekiem, kas strādāja Krievijas Zinātņu akadēmijā un sarakstīja fundamentālus darbus par Krievijas vēsturi un Sibīriju."

Iespaids - Pēterim I vajadzēja viņa vēsturi, nevis reālo vēsturi.

Vēl ir tāda Krievzemes vēstures liecība kā Senās Krievzemes laika grāmatas - Русские летописи. (Dotajā linkā teksts krievu valodā). Par tajās rakstīto notikumu autentiskumu neesmu pārliecināta, man ir drusku par maz informācijas.

Toties skolā mācītais tas, ka pēc revolūcijas un pilsoņu kara valsts strādnieki un zemnieki "ar dziesmu" un citu entuziasmu strādāja elektrificējot plašu to zemi, cēla dzelzceļus un attīstīja rūpniecību. Un man jau skolas gados bija "Ups?". Strādnieki un zemnieki? Kā nekvalificēts darbaspēks var jau būt. Bet tam visam apakšā vajadzēja būt inženieru izstrādātiem projektiem... Mums par projektēšanu neko nestāstīja. Strādnieki un zemnieki izdomāja un cēla. Ups. Valstī, no kuras revolūcijas un pilsoņu kara rezultātā bija aizbēguši ļoti daudzi dažādās jomās zinoši cilvēki, tos, kuri nebija paspējuši aizbēgt - nogalināja. Hm, un mans jautājums skolotājai "Kā zemnieki, kuri mācēja zemi art un labību audzēt, un strādnieki, kuri mācēja virpu izvirpot, pēkšņi saprata, kā elektrostacijas jāceļ un dzelzceļus jābūvē?" palika bez atbildas.

Realitātē - nu noteikti bija cara laika iestrādes tēmās, kas nerealizējās objektīvu iemeslu dēļ; pie viena YouTubē un citās internetvietnēs publiskojas informācija, ka Vācija, ASV un vēl kādas valstis ļoti palīdzēja pēcrevolūcijas Krievzemei attīstīties.

Un Krievijas greizās, daļēji noklusētās vēstures piemērus var atrast ļoti daudz. Kaut tajā pašā YouTubē. Krievu valodā, tiem, kas to valodu zin, klipiņu ir daudz tēmā.

Bet ir arī akmentiņš mūsu pašu vēstures traktētāju lauciņā. Proti, padomju gados visai maz, tikai kā pieminējumu (ja vispār pieminēja) izteica par latviešu karaspēka vienību Vācijas armijas sastāvā tajā pašā laikā izceļot tos latviešus, kuri jel kādās struktūrās un amatos darbojās PSRS civilajos un militārajos amatos. Tagad, cik nu esmu pamanījusi, latviešu padomjlaika darboņus un militāristus piemin garāmejot un netīšām. Pat tos, kuri, kaut vai, tapa "parauti" "krievu" armijā sākoties Vācijas iebrukumam PSRS. Ja kas, esmu pieminējusi latviešus PSRS struktūrās un, attiecīgi, latviešu ietekmi uz norisēm kaimiņvalstī savā 2024.gada augusta ierakstā. Cik ilgi mēs atteiksimies no savas vēstures, lai arī cik tā varētu būt kādā mirklī neērta? Vēsturiskā kopaina precīzi sakārtojas no labā un sliktā mijiedarbības. Ja ko izmet no tautas vēstures, tas kādā mirklī var izsvītrot tautu pašu kā tādu no aprites.

Kas attiecas uz pasaules vēstures traktējumu.

Vismaz manas zināšanas ir tajā griezumā, kuru var atrast pieejamos avotos. Interesējos, lasu un klausos daudz. Faktu visādu arī ir ļoti daudz, visu galvā nevar paturēt. Bet, ja kas piemirsies un vajadzīgs kādā konkrētā mirklī, zinu kur un kā sameklēt.

Intriģē tas, ka arvien biežāk parādās klipi krievu valodā vēstures tēmā par to, ka pasaulei esot noklusēti vai nepareizi pasniegti kādi vēstures fakti. It kā paklausos, bet no cikla "Var jau būt, var arī tā, kāpēc nē?" bez īpašas izpratnes par to, kur un kā meklēt dzirdētā, redzētā klipa faktu apstiprinājumu. Līdz ar to manī ir "Dzirdēju, un tālāk? Viss ir iespējams". Un var jau būt, ka Vatikāna bibliotēkā vai kādā citā nu ļoti plašā bibliotēkā ir kādi rakstiski darbi, kuri apstiprina to, ka pasaules vēsture realitātē ir bijusi savādāka, nekā mums to piedāvā. Nezinu. Pārbaudīt nevaru. 

Labi, izplūdos.... Ņemiet par labu.