****
Janvārī, kad bija skaidrs, ka dodos prom no Vecmīlgrāvja dzīvesvietas, bija zināma "Kā būs, kas būs un es te jau gadus esmu nodzīvojusi..." un nedaudz piesardzības. Tomēr, tagad, Ludzā jau oficiāli mēnesis nodzīvots (ar visām manām lēkāšanām uz Rīgu), bet nav nožēlas par Rīgas pamešanu un ilgu pēc tās dzīvesvietas Rīgas Vecmīlgrāvī. Nav to ilgu un skumju, kādas bija toreiz, kad nācās Ludzu pamest un atgriezties Rīgā. Un es taču Rīgā esmu nodzīvojusi krietni vairāk, ilgāk nekā Ludzā kopumā (šī ir trešā reize, kad uz Ludzu top pārbraukts). Hm. Arī tā notiek.
****
Ik pa laikam, un vietnē Facebook noteikti, parādās informācija par to, ka Latvijā kaut kas nav kārtībā ar likumdošanu, kādiem konkrētiem likumiem vai ko tamlīdzīgu. Man, izvērtējot informāciju, samērā bieži ieslēdzas "Nu un? Un tālāk?". Tajā nozīmē - "Ko es varu mainīt tajā situācijā un cik ļoti tas mani skar?". Ja es saprotu, ka neko fiziski mainīt nevaru un tas likums/likumi uz mani pat netieši neattiecas, tad nu - ir un ir, lai stīvējas tie, kuri var ko mainīt un uz kuriem tas konkrēti attiecas. Tie likumi un noteikumi, kuri skar mani - nu, ja tur kas ir greizi sarakstīts, pie viena - ja es jel kā varu ietekmēt tā greizuma labošanu, nu tad jāskatās, ko un kā es varu izdarīt. Citos gadījumos - nu nevar taču visu citu mest malā un iet pasauli lāpīt. Tā var "pakāst" jau esošo puķu dobi vai ko nu tur vēl.
****
Joprojām ir grūti kā saprātīgus uztvert tos cilvēkus, kuriem gribas un vajag apsmiet, nonievāt dažas sociālās grupas, cilvēkus, kuriem ir kāda konkrēta īpatnība. Tobiš, LGBT un cilvēkus, kuri ir psihiatrijas pacienti. Tikai tādēļ, ka viņi ar savām īpatnībām ir savādāki.
Un psihiatrijas pacienti ir daudz neaizsargātāki par zīdaiņiem; vismaz es pagaidām neredzu tās sviras, kuras viņi varētu izmantot aizstāvot sevi un savas tiesības. Labi, eju tālāk.
Manuprāt, tiem "zvaigātājiem" pašiem ar domāšanu kaut kas nav kārtībā un problēma slēpjas viņos pašos, nevis cilvēkos, kurus viņi nievā. Un tad man vienmēr uzrodas jautājums: vai viņiem ir svarīga lielveikala kasieres seksuālā orientācija vai psihiatrijas diagnoze, ja viņa rūpīgi pilda savus kasieres pienākumus? Vai tas cilvēks stāvēs kā auns pie jauniem vārtiem un gaidīs, kamēr no brīvdienas taps izsaukta cita kasiere gadījumā, ja izrādīsies, ka kasiere ir lezbiete vai ar kādu nekaitīgu psihiatrijas diagnozi?
****
Man personīgi nepatīk sievietes-karavīres. Karš nav sieviešu darīšana. Sievietes būtība ir dot dzīvību, nevis atņemt dzīvību. Tomēr - katras pašas izvēle un brīva griba. Ne man sodīt vai nosodīt. Galu galā es pati galējas nepieciešamības gadījumā paņemšu to plinti un iešu karot.
Daudz nejaukāk un nepareizāk ir kas cits. Kad vīri aiziet karot mājās palikušajām sievām papildus saviem mājas pienākumiem ir jāuzņemas arī aizgājušā vīra pienākumi. Kopā ar mazgadīgiem bērneļiem zemi jāar un tempļus jāceļ. Un jāveic ikdienišķais sievišķīgais mājas solis. Tad nav nekāds brīnums, ja sievietes organisms ļoti strauji "nolietojas" un kļūst nekāds.
Vai tiešām, kaut arī loti teorētiski, tās karadarbības nevar veikt ziemas periodā, kad lauki nav aparti un apsēti (nu labi, ir arī zināmā mērā nelielais apsēto ziemāju lauku procents)? Tad sievietes netaptu apgrūtinātas ar papildus smagajiem darbiem mājsaimniecībā....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru