Kārtējais pavāvulis par atbildību

Par šo esmu izrunājusies daudz un dikti dažādos rakursos. 

Laikam tomēr ir jārunā un jārunā. Kaut kāds inertums vērojams apkārt un apkārtējos. Vai gribu ko mainīt? Nezinu, tik izsakos, pārējais jau manu lasītāju ziņā.

Kaut kā ļoti pamanāms kļūst arvien vairāk tas, ka, cilvēki, mīļie!, kaut kur aizmugures plānos paliek atbildības uzņemšanās. Kaut pašam par savu dzīvi. Un, līdz ar to, daudz kas aiziet pavisam greizi.

Ja cilvēks negrib uzņemties atbildību kaut par savu dzīvi, tad viņam nu noteikti nevar uzticēt rūpes kaut par kaktusu puķupodā. Tas adatu bumbulis nonīks ātri un acis nepagriezis. Un, tajā pat laikā, ja cilvēks ir uzņēmies atbildību par savu dzīvi, savu rīcību - viņam jau var sākt uzticēt rūpes sākot kaut ar kartupeļu vagas ravēšanu; kam secīgi "pievelkas klāt|" arī nākamie atbildības līmeņi.

Gada nogales noskaņās

Jau kuru gadu pēc kārtas man visi gada nogales pasākumi sākot jau no Pirmās adventes ir nogurdinoši biedējoši. Daudz biedējošāki par Līgo dienu un valsts svētkiem. Biedējoši laikam tādēļ, ka "ka tikai kāds neizdomā mani brīvprātīgi obligāti ciemos uzaicināt".

Jau vairākkārt esmu teikusi, ka mani vairs nesaista plašas svinēšanas un tamlīdzīgas būšanas. Mani vairs nav svētku sajūtas un svinēt vēlmes. Tā, garāmejot papriecāties par to, kā apkārt kāda svinīga rosība notiek, tas jā. Papriecāties, ka kādam ir svētku sajūta un vēlme svinēt - kāpēc arī nē? Man pietiek ar to prieku, kurš ir citiem. Pašai? Nu, pašai - ieriktēties zem segas gultā ar tējas krūzi blakus, cepumu turzu rokās un internetā sameklētu jauku filmu. Tā, omulīgi midziņā, kad nekur nav jāiet, ne ar vienu nav jātiekas. Brīvbrīdis miesai un dvēselei.

Kopā ar māsu zirgus pabarot

Kopā ar māsu aizbraucām pļavā pie Skanstnieku mājām zirgus pabarot.

Atpakaļceļā izkāpām gandrīz vai pusceļā. Lai apskatītos zivju pārstrādes rūpnīcas Kaija zivju veikalā esošo piedāvājumu. Padevīgi ziņoju, ka uz to veikalu ir vērts aizbraukt. Produkcija krietni lētāka kopsummā, nekā tie paši produkti citos pilsētas veikalos. Brauciens no centra - 2. vai 24.autobuss līdz pieturai Atlantijas iela. Un tad jau uz vietas saorientēties to nelielo gabaliņu līdz veikalam.

Agrais vakars Ķīšezera malā

Toms izvilka. Ar domu, ka es viņam nedaudz paasistēšu zvejošanas procesā. Sarunājām tikšanās punktu jau pašā krastmalā. Ķīšezera un Mīlgrāvja praktiski krustpunktā. Tā arī līdz pašai ūdens malai nenokāpu. Uznāca apstājas un nedrošība par savu kāju veiktspēju. Par cik nelielā nogāze līdz paplatai, mākslīgai taciņai krastmalā izklāta ar betona plāksnēm. Teorētiski noejams, Toms to gabaliņu turp un atpakaļ bez problēmām nogāja. Man bija bremze un trīcošas kājas mazliet. Nu dikti ceru, ka nenokaitināju viņu...

Esam iemīlējušies pļavā pie Skanstnieku mājām un tur mītošajiem zirgiem

Aizdevāmies zirgus pabarot. Un Toms pat atrada to, kas palicis pāri no pārsprāguša pūpēža. 

Gaismas pilsētā Ziemassvētkus gaidot

Izgājām ar māsu tādu nelielu līkumu pa pilsētu, precīzāk Vērmaņdārzs, liepu aleja uz Brīvības ielas, Esplanāde, Bastejkalns, Operas skvērs un garāmejot skvērs, pie kanāla kur Tējas namiņš.

Atkal linki. Gan kādam noder

Latvija

1. Holokausta vēstures pieminēšana un apzināšanās Latvijā.
2. "Visapkārt smilšu kalni, pati Rīga ūdenī".

Pasaulē

1. "Apziņa nebeidzas nāves brīdī". Jauns pētījums par pēcnāves dzīves esamību.
2. Pasaules paisumu un bēgumu karte.
3. Plāni ir vareni: vai tuvākajā laikā cilvēks atkal izkāps uz Mēness?