Parks Ziemeļblāzma. Gaismas spēles. 27.11.2021.

Kopā ar Tomu izstaigājām parku Ziemeļblāzma Vecmīlgrāvī apskatīt gaismas instalācijas. Paspējām izstaigāties vēl īsi pirms tam, kad zemi pārklāja baltā pūka, ko sauc par sniegu. Bija pavēsi, pirmo reizi šajā sezonā cimdus uzvilku.

Bija interesanti tos gaismas objektus pavērot, pabildēt. Un mēs parkā nebijām vienīgie. Bija padaudz to apkaimes cilvēku, kuri pa parku pastaigājās. Daudzas ģimenes arī ar bērniem bija. Kaut arī bija jau tumsa, par spīti tam, ka laikrādis - pulkstenis nemaz neuzrādīja vēlu vakarstundu. Bet tā jau ir tai mūsu reģionā - rudens/ziemas mēnešos tā tumsa ātri pārklāj zemi.

Še bildes no pastaigas.

Vākums. Bildes. Atkal. Daudz.

Bildes no 30.10.2021. pastaigas pa Vecmīlgrāvi

Par pašu pastaigu rakstīju jau iepriekš, šeit. Tagad tik bildes "pienākušas".

Vēl kāds stūrītis Uzbekistānas, YouTubē atrasts

Piemetinājums iepriekš publiskotajam sievietes stāstam par šo Vidusāzijas valsti.

Paldies

Paldies tiem, kuri pagājušajā mēnesī atsaucās uz manu nelielo izmisumu. Esmu piefiksējusi, cik kurš man aizdeva problēmas risinājumam, pavasara pusē sākšu atdot pakāpeniski pēc saraksta.

Tomēr - ir iestājies kaut kas līdzīgs forst mažoram. Lūgums - lai "izlīstu" no esošās situācijas nesatricināmi un galīgi ir nepieciešami jaunatklājušies 300 eiriki. Tiešām, piefiksēšu un atdošu parādu samērīgi pārskatāmā samērā tuvā nākotnē.

😞

Atkārtojos savas grāmatas "Trīskrāsu karuselis" sakarībā.

Pirms gadiem deviņiem še ierakstīju par savu grāmatu Trīskrāsu karuselis. Pa šiem gadiem daudz nekas nav mainījies. Nav mainījies tai ziņā, ka izdots ir tik cik izdots tajā laikā, vairāk nav sanācis. Tiesa, ir pamainījies telefona numurs, kas uzrādīts dotajā linkā. Esošo telefona numuru var "sastapt" manā šejienes profilā.

Nav pamainījies arī tas apstāklis, ka grāmatnīcās nav pieejams neviens grāmatnīcas izdevums.

Un laikam jau pārskatāmā nākotnē no manas puses ar manu aktivitāti arī laikam nekas nepamainīsies. 

Toties varu piedāvāt nelielu risinājumu. Ja kādam ir kāda vēlme to garadarbu izlasīt, varu nosūtīt interesentam uz e-pastu to, kas ir saglabājies manā datorā kā izdošanai paredzētā versija. Tik uzrakstiet man uz profilā norādīto manu e-pastu. Lai zinu, kurp pārsūtīt. Īsais grāmatas apraksta ieskicējums, kurš dots iepriekšējā grāmatas aprakstā, nav mainījies.

Nedaudz dažādu drusku

1. Kaut kā nedaudz aizdomājos par vienu lietu. Laikam ir jāpārskata, jāprecizē jēdziens "neapdzīvota sala" vai jebkurš jēdziens ar līdzīgu pieskaņu. 

Tas jēdziens mūsos ir iesakņojies kā jēdziens, kurš sevī paslēpis domu - no cilvēkiem brīva teritorija. Jo, absolūti tukša un neapdzīvota (pat visvienkāršāko vienšūņu neesamības situācija) teritorija nu ļoti reti sastopama uz Zemes. Tas, ka kāds cilvēks apstākļu sakritības rezultātā nokļuvis vietā, kur nav sastopams neviens cilvēks, vēl nenozīmē, ka šajā vietā tiešām neviens nedzīvo. Ir daudz citu dzīvu būtņu, kas šo vietu apdzīvo.

Vēsture zina daudzus gadījumus, kad kāds nokļūst uz neapdzīvotas salas kādu notikumu rezultātā un atklāj, ka uz šīs salas dzīvo kādi dzīvnieki, vēl kas dzīvs. Tā ka savā ziņā salu nekādi nevar nosaukt par neapdzīvotu. Spilgts piemērs tam ir Daniela Defo "Robinsons Kruzo" (precīzu grāmatas nosaukumu neatceros, bet nosaukumā bija ietverts grāmatas varoņa vārds un uzvārds), romāns, kurš balstīts uz kādiem tur jau bijušiem notikumiem. Varonis pēc kuģa smagas avārijas nokļūst un tā dēvētās neapdzīvotās salas un atklāj tur floras un faunas dažādību, kura ļauj tam izdzīvot un salas krietni daudz gadu. 

Tad sakiet, kā var nosaukt vietu par neapdzīvotu, ja tur jau dzīvo augi, dzīvnieki? Un ir pilnīgi pie kājas, ka teritorija nav cilvēku apdzīvota.

2. Sāk apnikt FB sarunās nepārtrauktā kovida piesaukšana. Pat tādās sarunās, kuru pamattēma nu noteikti nav kāda nebūt saslimšana. Nu, cik var? Galu galā - nu, ir tas kovids, nu ir visādi pasākumi, lai ar to saslimšanu tiktu galā. Nu, cik var bļaustīties? 

3. Drusku pa šejienes aizmuguri ik pa brīdim "pastaigājos". Tas, ka bildes labam garastāvoklim visiem patīk (arī man, jo savādāk jau nepubliskotu tās še), jau pamanīju. Arī kādas no domām, domiņām kur aizķeras. 

Gribētos tik tiešām kaut izlasīt jel kādu citu viedokli. Nu, kaut tādēļ, lai neieciklētos un vienu no situācijas, notikuma skatījuma versiju. Šo jau esmu laikam lūgusi ne reizi vien. Tas nu tā. 

Pie viena - drusku nezinu, esmu "aizķērusi" vai nee rakstot dažas tēmas vēl šī gada septembra sākumā. Kaut kā pārāk maz to skatījumu. Zinu, ne visi teksti man ir jāsadala uz reed more bāzes. Tomēr pat daudziem pāris rindiņu tekstiem ir pavairāk skatījumu.... Ceru, ka tomēr kas kaut nedaudz pamainīsies...