otrdiena, 2017. gada 22. augusts

Trīs dienas Vangažos un vēl šis tas

1. Trēs dienu drasēšana pa Vangažu dzīvokļiem ir beigusies. Urrā! Un ir skaidrs, ka es uz to ūķi negribu braukt vairs ne par kādu sviestmaizi. Pat ne par 4,5 eiro vērtu anketu. Pa guļamraoniem es varu pavazāties arī Rīgā un tie izskatās skaistāki un sakoptāki par vietu, ko sauc Vangaži. Un vimaz savā galā neesmu manīujusi dienas laikā klīstam krietni iereibušus degunus. Vismaz sestdien un svētdien tādu bia daudz. Krieviski runājoša pilsēta, kurā laikam jau latviešu ir mazākumā. Tomēr lielākā daļa spējīga runāt un saprast abas valodas. Un sarunās viegli pāriet no vienas valodas uz otru. Vismaz vidējā un vecākš paaudze.
Un mans svētdienas vakara uztraukums par tikai piecām kopā sestdien un svētdien avāktām anketām un tam sekojošai galvas mazgāšanai, bia vētra ūdensglāzē. Kad jau biju ataisījusies doties pie priekšnieces ar papīriem un skaidrpšanos, viņa man pati piezvanīja un aizsūtīja uz Vamgažiem anketas vākt. Un šodien aizvedu tikai apgaitas papīrus, līgumu un parakstīju planšetnieka nodošanas - pieņemšanas aktu. Viņa bija ļoti steidzīga, saruna nesanāca, bet saprotams bija, ka šodien vismaz man no Latvijas Faktiem ir brīvdiena.
Ar šo tad pagaisām varam aizmirst to mello caurumu Vangažus. Ceru, ka uz turieni vairs nebūs jābrauc.
2. Nedaudz vēl pieminot Vangažus, man gar degunu aizgāa Rīgas svētki. Gribējās apskatīt amatnieku darbnīcas un Leļļu parādi. Un vēl daudz ko citu. Tagad jāgaida nākošo gadu. Ceru, ka nekas nākamgada Rīgas svētkus man neizpurgās. Protams, es abas brīvdienas biu māās tādā laikā (vismaz sestdien), ka vēl varētu paspēt līdz Rīgas centram aizšaut un ko redzēt, bet iekšās nebija. Pārākais nogurums.
3. Ir tomēr patīkami pamosties neaizpampušām acīm, kuras knapi var izārstēt divas stipras kafijas krūzes. Is patīkami atturēties no alus bundžām. Tas mans lēmums tomēr bija pareizs.
4. Tomēr neizturēju un atbloķēu anonīmiķus, t.b. punkts sauvas "pārējie lasītāi, tostarp anonīmie". Tomēr ļoti ceru, ka visi komentāri tiks parakstīti ar jel kādu vārdu. jo Anonīms ir bezsejains nekas. Un ar neko sarunāties ir pagrūti. Tur jābūt garīgi ļoti slimam. Bet savu attieksmi pret anonīmajiem esmu 
paudusi jau agrāk.
P.S. Nebiu domājusi, ka man būs tik daudz ko teikt, kā pēdējos divos mēnešo. Varbūt, ka kādā brīdī iestāsie arī kāds klusuma brīdis.Kas to lai zina. Un īsti pat neesmu pārliecināta, vai maz gribu tikt pieminēta baltā runča blogāres apskatos. To lai izlemj viņš pats. Mani raksti jau pārsvarā ir pārdomas un kāda lietas, vietas apraksts.

2 komentāri:

  1. Ja tik ļoti gribas, lai ierakstus komentē, tad iesaku pārcelties rakstīt klab.lv. Tur tos ierakstus noteikti izlasīs vismaz vairāki cilvēki un gan jau kāds arī uzrakstīs komentāru. Šeit kaut ko tādu panākt ir bezcerīgi.

    AtbildētDzēst
  2. Paldies par ieteikumu, bet reiz mēģonāju klabā iereģistrēties, sviests vien sanāca un šite jūtos ērtāk. Gan jau pa retam kāds arī iekomentē. Man tie lasītāji nemaz tik maz arī nav. :)

    AtbildētDzēst