piektdiena, 2017. gada 18. augusts

Rīta pārdomas

1.Jaunās tehnoloģijas ienāk arī anketēšanas procesā. Šodien dodos uz Latvijas Fakti kantori apgūt planšetnieku ar visu viņa jauno programmu. Es planšetniekus esmu tikai redzējusi, drusku apgrābstījusi. Man baigi nepatīk, ka tur jādarboja ar pirkstiem pa ekrānu, Tā tas nosmērējas un aiztaukojas ļoti ātri un tad ir jāmeklē speciālās salvetes datorvirsmu tīrīšanai. Varbūt šis planšetnieks būs kas savādāks. Man vēl tika teits, ka pilnā anketā planšetniekā tiks ielādēta šovakar/rīt no rīta un tad abas brībvdienas nobraukāšu ar šo planšetnieku anketēt. Man iedos sarakstiņu uz kurieni braukāt un cik noanketēt katrā vietā (vismaz tā sapratu). kaut nu iedotu konkrētas adreses konkrētās vietās pie pirmās reizes. Katrā gadījumā, sestdien vai svētdien ziņošu, kā man gājis ar šo jauno sistēmu.
2. Māsa rīt brauc prom. Atvaļinājums beidzies. Divas nedēļas paskrējušas kā ar vēja spārniem. Tik daudz kas palicis nepateikts, tik daudzās vietās nepaūts kopā. Un es viņu tik ļoti gaidīju uz šo atvaļinājumu. Būs jāgaida nākamais. Rādās, viņai tā vieta stabila un, ceru, ilgstoša. Ceru vēl, ka viņai izdosies Nīderlandē atrast vēl kādu vietu darbam, jo pērnziem šeit ar darbiem gāja pagrūti. Vienā vietā pat nesamaksāja. Bet vienalga skumji, ka atkal aizbrauc un visa komunikācija ūs caur skaipu, lau naudu pietaupītu. Viņai jāmaksā par katru ienākošo zvanu no šejienes. 
3. tai pašā laikā ir bijušas trīs murgainas nedēļas. Kaut ko no šī cikla rakstīju jau agrāk. Ir bijuši labi brīži un ijuši slikti brīži. Nez' kāpēc tie sliktākie vienmēr sanāk pirmdienās vai dienas pirmajā pusē. Mistika. Reizēm jāsāk ticēt visādiem ļauniem gariem, kas čakarē tavu dzīvi, lai tev būtu ar ko nodarboties viņu čakarus labojot. It kā cita nekā nebūtu ko darīt. Apkārt taču tik daudz interesanta notiek.
4. Tāda dīvaina sajūta, ka septembrī Toms Blūms būs pagātne jau 2vus gadus, kaut arī pēdējās pāris nedēļas mēs eam nejauši tikušies še, purčikā pie 11. trolejbusa galapunkta. Acīmredzot arī viņam dzīvē kādas izmaiņas notikušs, ka vairs nedzīvo Imantā. Un sīvainākais tas, ka mani tas nesatrauc - šīs divas nejaušās tikšanās.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru