Tagad daudz atklātāk un tiešāk runā par visām tām baudām, par kurām mūsu vecmāmiņas korekti klusēja un sarka no nejaušās pieminēšanas vien. Mēs tagad runājam par seksuālām baudām, gastronomiskām baudām, par bērna dzimšanas procesu un daudzām citām baudām un lietām, kas agrāk bija tabu sarunās un medijos. Bet ir viena bauda, ko esam piemirsuši aprunāt.
Pirmkārt, lai slavēts tas cilvēks, kurš izgudroja vannu. Protams, tā ir personiskās higiēnas vieta. Bet. Ja gribas tikai nomazgāties un dotie kur tālāk savās gaitās, pietiek ar dušu. Ātri un efektīvi. Toties vannā....
Vannu var pieliet ar ūdeni tādā karstumā, ko paša ķermenis var izturēt, paņemt grāmatu, kafijas tasi un cigareti. Un tad zvilnēt siltajā ūdenī izbaudot katru mirkli vienatnē ar sevi, ūdeni, kas klusi burbuļo ķermenim pakustoties, netraucēti palasīt grāmatu, iemalkot kafiju un izplūst cigaretes dūmos. Un tā kādu pusstundu vismaz.
Pēc jau seko banālā mazgāšanās procedūra, kuru var veikt nesteidzoties, izbaudot to, kā ķermenis attīrās no netīrumiem, sviedriem un visa kā cita negatīvā.
Vanna - tas ir vesels relaksējošs process, ko mūslaiku aizņemtais un mūžīgi skrejošais darbonis kaut kā ir piemirsis. Vannas baudai vajag stundu vismaz, bet tam jau reti kad atliek laiks. Duša jau ir tikai ātrais variants, kā nodabūt no sevis netīrumus, ja maz laika, ko veltīt sev.
Tagad daudzi skrien uz baseiniem izbaudīt ūdens priekus. Bet tas tomēr nav tas. Pirms un pēc baseina ir obligātā duša, lai noskalotu no sevis visu noskalojamo. Baseins ir padziļš un tajā tu nekad neesi viens ar sevi, baseinā vienmēr ir vēl kāds/kādi peldētgribētāji.
Vannas istabā, vannā tu esi viens ar sevi, savu grāmatu, savu kafijas krūzi un cigareti, savām domām, kas jāsakārto. Tā ir bauda un meditācija vienlaicīgi. lai slavēts tas, kurš izdomāja vannu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru