Nesen jau pieskāros savās pārdomās šim 90-to gadu seriālam. Tad es skatījos seriāla pirmo sezonu. Tagad esmu otrās sezonas vidū skatīšanās ziņā.
Jā, filma joprojām mani fascinē ar savu naivumu, vēstures miksli un āī mikšļa sajaukumu ar mūsdienās lietotiem terminiem un mūsdienu notikumiem. Kā arī atsaucēm uz citām, skatāmām fantasy filmām. Piemēram Враг мой/Enemy mine. Ar pieminēto filmu domāts ehidnas vizuālais izskats otrās sezonas 7.sērijā. Ir arī atsauce uz Hobitu, tolaik vēl grāmatu. Nepateikšu, kurā otrās sezonas sērijā, vienkārši neatceros. Bet noteikti ir. Tā vieta, kurā pūķis pazemē sargā visādas bagātības.
Seriāls par spīti visam, no, vismaz tik tālu, cik esmu tikusi, ir skatāms kā vakara atpūta. Un skatīšanās uz kompja ir savā ziņā privilēģija - var filmu apturēt jebkutā brīdī un aiziet pēc tējas/kafijas/vienkārši uzpīpēt.
Jāpiezīmē, ka daļu no jau noskatītām sērijām nebiju skatījusi - acīmredzot 90-jos ne pārāk rūpīgi skatījos televīziju un sekoju seriāla notikumiem.
Šobrīd Troņu spēlei sekoju rūpīgāk. Kaut vai tāpēc, ka to kopš šī gada torentos nokačāt nevar. Čakars ar autortiesībām.
Kas man patīk uz doto brīdi seriālā - tā ir aktieru izvēle lomām, pašu aktieru spēle, seriāla neuzbāzīgums ideju paušanā. Tās ir skaistas bildītes, kas ar dažādiem varoņu piedzīvojumiem runā par labo un slikto. Īpaši iesakāms pusaudžiem - palīdz krāšņu seriālu skatoties, aizdomāties par dzīves pamatvērtībām.
Un, izskatās, ka seriāla filmēšanai ir mazbudžets. Jo masu skati ir pabāli un nabadzīgi - nav masu iespaida. Dekorācijās jūtama butaforija, 3D radītie tēli un to sasaiste ar reālajiem aktieriem - nu, jūtama "multene".
Mīnusus pagaidām var uzskaitīt bezjēgā. Bet tie ir tehniskie.
Un ir arī plusi - viegls, nepretenciozs skatāmais vakara atpūtai ar skaistiem aktieriem, krāšņiem tērpiem un krāšņu dabu. Katrā gadījumā skatīšos tālāk. Ceru, turpmākais nesabojās manu šīībrīža toleranto iespaidu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru