Portālā Kasjauns.lv uzdūros Sandras Laudorfas intervijai ar dzejnieci Māru Ķimeli.
Ļoti sirsnīgi un mīloši dzejniece runā par literatūru, dzeju, kultūru. Par to, kā mums tagad trūkst un ko vajadzētu.
Lasot interviju, es sapratu, ka dzejniecei pilnībā piekrītu. Esam kaut kur norakuši un nozaudējuši savas garīgās vērtības dzenoties pakaļ mirāžai un lielajam naudas makam. Vairs nekopjam savu valodu, kultūru, literatūru. Valodas jautājumam nedaudz pieskāros jau agrāk. Bet tas bija nedaudz citā griezumā. Māra Ķimele runā nedaudz par ko citu. Bet - tas nu jālasa pašiem.
Gribu tikai piemetināt - mēs, barikāžu un Mežparka Lielās dziesmošanas paaudze, paši vien esam pie visa vainīgi. Jo neiemācījām saviem bērniem to, ko mums iemācīja mūsu vecāki un vecvecāki - savas valodas, savas zemes, savas kultūras mīestību. Tā vietā viņiem ir iedota, iebarota vēlme dzīties pēc naudas, varas un mantas. Materiālās stabilitātes, kultūru atstājot pabērna lomā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru