Šis laikam noteikti nebūs viengabalains teksts. Drīzāk domu sīkizpausmes. Un šīs izpausmes laikam būs dažādas pēc sava satura, tematikas. Domu uzplaiksnījumi dažādos rakursos.
Sākšu ar to, ka akūtā problēma, par kuru rakstīju vēl oktobrī, nekur nav pazudusi. Joprojām esmu dzīvesvietas meklējumos. Finansiālais stāvoklis nav pārāk izkustējies no savas vietas, joprojām spēšu apmaksāt tikai komunālos, un sabiedriskajā transportā daudz nestrīdos ar kontrolieriem, ja tos sastopu - uzreiz dodu pasi soda kvīts izrakstīšanai par braucienu bez biļetes. Tiesa, es viņus sastopu visai reti. Rīgā tomēr ir DAUDZ sabiedriskā transporta maršrutu, bet kontrolieru - ne pārāk.
Nesen atkal biju aizstaigājusi līdz krišnaītu templim pēc viņu siltās putras - naudiņa bija aizgājusi akūtākiem mērķiem, nevis maizītei. Par to rakstīju jau agrāk.
Rindā stāvot, saklausīju to, kas ir aktuāls Rīgai un daudzām citām lielpilsētām pasaulē - bezpajumtnieku slānis. (Rīga laikam ir vienīgā mūsu republikā, kurā bezpajumtnieki pastāv. Vismaz neesmu dzirdējusi, ka citās pilsētās arī būtu bezpajumtnieki).
Klausoties sarunas rindā, uzspīdēja tā sociālā problēma, kuru arī skārusi sabiedrības dubultā morāle. Ja visā pasaulē no tās naudiņas, kas aiziet militārajam budžetam, kādu stūrīti atvēlētu bezpajumtības problēmas risināšanai - tas būtu viennozīmīgi svētīgi. Ne jau visi šie cilv1eki ir dzērāji. Dzīve vienkārši uzvedusies tā, ka cilvēks palicis bez mājām, pajumtes. Un tās naktspatversmes, kas ir, nespēj visus apkalpot, sniegt jel kādu pajumti uz nakti.
Daudzi no viņiem ir tiešām slimi un pensionāri, kuriem optimāla vieta būtu beco ļaužu pansionāts. Bet - atkal jau laikam vietu skaits esošajos pansionātos neapmietina reālo pieprasījumu pēc šīm vietām.
Un - es Rīgā esmu redzējusi daudzus tukšus dzīvokļus jaunuzceltās mājās. Īpašnieki cer nopelnīt uz šo dzīvokļu pārdošanas. Tikai - pilsētas iedzīvotāju pirktspēja ne vienmēr atbilst šo dzīvokļu cenām. Ja nu bagātā Rīga pa druskai un pamazām atpirktu šos dzīvokļus, pārvērstu par sociālajiem dzīvokļiem tieši bezpajumtnieku un citu, slikti nodrošinātu, iedzīvotāju izmitināšanai. Gabals nevienam nenokristu, tik samaziātos bezpajumtības problēma.
P.S. Mēs katrs reizēm ilgojamies pēc rūķīša/laumiņas, kas atnāks un vienkārši tā pat atrisinās kādu mūsu sasāpējušu problēmu. Bet rūķīšu/laumiņu jau nav, tāpēc ar savām problēmām cīnāmies paši kā nu mums kuro reizi sanāk tas rezultāts.
P.S. Mēs katrs reizēm ilgojamies pēc rūķīša/laumiņas, kas atnāks un vienkārši tā pat atrisinās kādu mūsu sasāpējušu problēmu. Bet rūķīšu/laumiņu jau nav, tāpēc ar savām problēmām cīnāmies paši kā nu mums kuro reizi sanāk tas rezultāts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru