Es šajā biedrībā iestājos 2004. gadā, kad aizgāju uz biedrības iknedēļas tikšanās vietu kafejnīcā Savanna. (tagad šīs kafejnīcas vairāk nav, tās vietā atrodas apavu veikals). Aizgāju, lai iepazītos ar cilvēkiem, ar kuriem komunicēt skrien mans toreiz vēl pusaugu dēls. Aizgāju, iepazinos un paliku. Iestājos biedrībā.
Tolaik pie kafijas/tējas/sulas/alus trauka bija interesantas sarunas par izlasītām grāmatām, brīvdabas lomu spēlēm un citām aktivitātēm biedrībā. Bija ikmēneša pasākumi Misiņa bibliotēkā. Tas viss bija. Bet pēc tam kaut kā nobruka.
Nomainījās valdes priekšsēdētājs; cilvēks, kas varēja noorganizēt telpas pasākumiem Misiņa bibliotēkā, atteica šo iespēju - kāds esot uzvedies nekorekti utt. Sākās "mētāšanās" laiks, kas pārauga stagnācijā, nekā nenotikšanā. Ieskaitot iepriekšējās LFFB mājaslapas likvidēšanos. Netika laicīgi samaksāts par domēnu un lapas administrācija lapu nolēma slēgt - biedrībai nebija īstas vēlmes piedalīties tās uzturēšanā.
Līdz ar lapas pazušanu no globālā tīmekļa sākās galīgs un negrozāms krahs. Pazuda pēdējais vienojošais faktors: pulcēšanās vieta - kafejnīca Savanna - bija pārtapusi par apavu veikalu, citas vietas īsti "neiedzīvojās", Misiņa bibliotēkā pasākumi vairs nenotika un tā vieta, kurā notika - biedriem nepatika un viņi turp pamazām pārstāja iet, mājaslapa bija aizklapējusies.. Sākās ilgs klusuma laiks.
Kas notiek pašlaik?
Pašlaik, maijā jau būs 2 gadi, kā darbojas jaunā LFFB mājas lapa - lffb.midzenis.lv -, kuru kritizē un peļ tieši LFFB biedri; grupiņa cilvēku mēģina un cenšas atjaunot/no jauna radīt uz esošā bāzes biedrības jaunu seju. Piedāvājot jaunas iespējas, uzlabojot iepriekšējos labākos sasniegumus.
Un ir objektīvas grūtības šajā sakarībā:
1. Esošo biedru inertums un nevēlēšanās neko īpaši darīt
2. Joprojām telpu trūkums kaut vai biedrības koplietošanas lietu glabāšanai
3. telpu trūkums pasākumu rīkošanai
4. Var līdz "baltām pelītēm" novest esošo biedru vaidēšana un īdēšana par to, ka viss ir sliktu, biedrības lapa "nerullē", ir gandrīz vai vienpersoniska biedrības sekretāres autoritārība norisēs.
Pie pēdējā punkta jāpiebilst, ka še pie vainas ir tieši pašu biedru neieinteresetība tajā, ko viņi pārstāv. Vienmēr ir iespēja demokrātiski nomainīt valdes sekretāri - pārējā valde uz doto brīdi ir nomināla, jo objektīvu, sev vien zināmu iemeslu vadīta, uzņēmusies pienākumu, bet atgājusi maliņā no norisēm. Šāda situācija - "biedrība mums vajadzīga, bet..." - ir radījusi to situāciju, kas ir pašreiz. Biedrību oficiāli likvidēt neviens negrib, biedriem ir pēc tādas nepieciešamība, valdes darbs un sekretāres virskundzība (un tā ir izveidojusies piespiedu kārtā - goda vārds, sekretāre pēc būtības un aicinājuma ir sekretāre, "papīrgrauzis", bet ne līderis klasiskā nozīmē), izklaidējošus pasākumus gribas visiem... Tai pat laikā uz kopsapulcēm sadabūt kopā ir pagrūti - gandrīz vai ar armijas un citu militāro dienestu palīdzību; valdi nomainīt - nav vēlmes, jo neviens negrib uzņemties atbildību un pienākumu. tā pat - kamēr biedrībai vairs nebija mājaslapas - nevienam tā nebija arī vajadzīga; līdz ko tapa patlaban esošais variants - sākas ņezga un "kāpēc ir tā, bet nav šitā! Ņemt lapai nots šo, vēl to un vēl kaut ko kā lieku un nevajadzīgu!" (kad paskaitīju - kas jāņem būtu nost, ievērojot biedru vēlmes - pāri paliktu tikai uzraksts lffb.midzenis.lv)
Paradokss.
Tomēr - ir cerības, ka kas mainīsies. Pasākumi tomēr notiek. kaut vai tas pat ikgadējais LatCon. Šajā ziemā pat daži citi pasākumi notika. Biedrībā parādās jauni cilvēki, jaunas sejas ar vēlmi darboties.
Un tā "vecā gvarde", kas ir palikusi biedrībā - tai ir vēlme darboties popularizējot fantāzijas un fantastikas žanru.
Kā žagata ligzdā vācu sevi un savus draugus. Un anonīmos komentārus dzēsīšu neatkarīgi no komentāra teksta!
Man ir zināma pieredze ar biedrībām. Klasisks sabiedrisks, bet ne hiperaktīvs, līderis ļoti noder. Ja tāda nav, jāvienojas par absolūti nepieciešamajiem darbiem biedrības mērķu sasniegšanai un jāsadala atbildība, lai katram būtu kāda konkrēta drusciņa darāma. Arī interneta vietne jānodod kāda cilvēka vai grupas ziņā un jāuzticas to lēmumiem. Nekad nebūs tā, ka visiem patiks. Tas, protams, nenozīmē, ka nevajag izteikt savas domas un ierosinājumus vai ka tos drīkst neuzklausīt.
AtbildētDzēstTāds, mazuliet hiperkatīvs, līderis tur nu ir uzradies. :) Pat divi - viens ar ideju kvantumu, otrs - ar "ugunsdzēšamo aparātu un mazuliet veselo saprātu". Tad nu kaut kas tomēr sāk notikties.
AtbildētDzēstDaudz ko izrunāsim un plānu un minimālo pienākumu sadali izkoriģēsim tuvākajā kopsapulcē.
Darbs pie lapas arī nav apstājies. Pati jau noteikti seko notikumiem tajā. Reāli - pie lapas globāli strādā divi cilvēki no citiem darbiem un ne darbiem brīvajā laikā. Idejas tiek aprobētas, pārbaudītas, uzkrātas. Dažas atliktas laikā. Tas, ka tur lielie izmaiņu darbi notiek ar grūdieniem un uzrāvieniem, - nu tas ir tikai normāli pie tā, ka tiešām pamatdarbi ir citur un ne vienmēr ir laiks un gatavs produkts, ko "likt virsū" šai vietnei. Bet - raksti viens - divi katru dienu jauni parādās, kāda "tehniska blusa" noslīpēta, lai kāda konkrēta vietiņa beidzot funkcionētu līdz galam un pavisam. :)Lēnām vēl jāizdomā - ko ar arhīvu darīt. Tur viss tiešām sakrīt vienā čupā; pārējais ir kaut cik pa tēmām un sadalīts.
Negribas jau visu laiku midzenī pīkstēt un šīs lietas cilāt. Ir daudz interesantākas lietas, ko tur rakstīt un apspriest.
Katrā ziņā, ir patiess prieks biedrības sakarībā, ka šī gada LatCon organizācijas komanda ir plašāka, nekā citus gadus. Un cilvēki komandai ir pievienojušies ar jaunām idejām un redzējumu. Iet karsti un ne bez domstarpībām un kompromisu meklējumiem, bet - viss notiekās un būs. Un - šogad Latkonā droši būs un ar saviem lasītājiem tiksies Laura Dreiže un Linda Nemiera.
Programmas darba projektu publiskošu nākamnedēļ midzenī, pavedienā kopīgai apspriedei un ieteikumiem. Lai jau maijā var publicēt galīgo variantu.