ceturtdiena, 2018. gada 15. marts

Mazliet par politisko taisnīgumu

Tagad jūtūbē skatos raidījumu ciklu par fašistiskā režīma zvērībām, šī režīma koncentrācijas nometnēm. Skati ir baisi. Tos vēl papildina nometnēs izdzīvojušo atmiņu stāstījumi. Filmiņām caurvijas  nosodījums par genocīdu pret ebreju tautu. Tiek stāstīts par to, kā visā pasaulē vēl joprojām meklē tos fašisma armijas virsniekus, kuri pieļāva zvērības sev pakļautajās teritorijās un koncentrācijas nometnēs. Dažus pat atrod un notiesā. Tiesa, tie jau ir vīri krietnos gados, kur mūža ieslodzījums tiesas spriedumā neko daudz nedod. Šie cilvēki ātri vien nomirst no dabiskām vecuma kaitēm, no kurām būtu nomiruši tāpat, bez šīs cietuma kameras.
Toties nekur jūtūbē un medijos neesmu īsti manījusi PSRS realizētā komunistiskā terora nosodījumu un informāciju par šī terora realizētāju tiesāšanu. Labi, 90jos gados, kad sabruka PSRS, šis tas izskanēja un iznāca pat grāmatas par piedzīvoto šajā laikā. Bet tas viss pieklusa un noklusa ļoti nemanāmi un ātri. Krievija, kas sevi definējusi kā PSRS mantinieci, dziļdomīgi klusē par šo faktu vēsturē. Klusē par masveida deportācijām, kurās cieta ne tikai Baltijas valstu tautas, bet arī citas PSRS teritorijā dzīvojošās tautas. Piemēram, tie paši čečeni, ar kuriem Krievijas valdībai joprojām ir neviennozīmīgas attiecības.
Par čečeniem runājot - tā ir tauta, par kuras pakļaušanu lokālās karadarbības jau bija Puškina un Ļermontova laikos. Vēstures grāmatās minētais Krievijas karš Kaukāzā ir karš ar čečeniem. Viennozīmīgi. Tā īsti pakļauti un asimilēti Krievijas sastāvā viņi nav joprojām. Tā ir bumba ar laika degli. Par to liecina kaut vai tie divi Čečenijas kari jau postpadomju laikā. Tagad tur vairs nekaro, ir iestājies relatīvs miers. Tiešām relatīvs. Jo, manuprāt, pietiks tikai ar vienu kļūdainu vārdu, darbību un viss sāksies no jauna. Vai tiešām ir tik grūti gan juridiski, gan faktiski dot čečenu tautai tik ilgi gaidīto valstisko neatkarību, kuru atzītu visas pasaules valstis?
Un vēl - vai tiešām Krievijai ir tik grūti likt mieru tām valstīm, kuras izveidojās sabrūkot PSRS? Tā Krievija iegūtu daudz vairāk gan politiski, gan ekonomiski.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru