Es zinu, ka rīt būs ne pārāk laba pašajūta un arī morālās pohas būs. Šodien bija pensijas diena. Nokārtoju obligāto nepieciešamo un neaizmirsu to, ko īpaši negribas.
Cik esmu interesējusies, vizīte pie narkologa nav lēta. Jāpekrāj nauda. Bet nauda jāpiekrāj arī zobiem un notāram. Pankūka, cik daudz to olbligāto vajadzību ir.
Lai kaut kas virzītos vēlamā virzienā, varbūt apmeklēšu anonīmos alkoholoķus. Varbūt tas ko līdzēs. Kaut gan uz šo organizāciju lielas cerības nelieku. Nav peredzes šajā jautājumā un nostāstu par šo darbošanos ar nav.
Pagaidām saku paldies dēlam un vedeklai par laipno uzņemšanu un ģimenes sajūtu. tas dauz ko nozīmē. Tik - cik ilgam laikam mūs visu pietiks? Tas ir jautājums, kas izskan ne pirmo reizi. Jāpaļajas uz cerību un gadījumu.
Stulbums, ka darbs nepatrāpās, kā gribēts. Lai pamazām no parādiem tiktu vaļā un sevi savāktu, kā vajag.
Ir viens paradokss.
Saitā draugiem.lv viens kekss mani redzējis tik tur ieliktajās bildēs, bet jau gatavs precēt uz līdzenas vietas. Bet bildes ir vairākus gadus vecas, tagad veselības stāvoklis ārējo izskatu pamainījis. Nezinu, ar ko beigsies pirnmais randiņš. Neceru ne uz ko īpašu, īpaši pēc pērnās vasaras pieredzes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru