Es pēdējā laikā daudz filozofēju

Pēdējo drusku vairāk par pusgadu filozofēju nenormāli daudz. Daudz arī sanākuši strīdiņi ar maniem anonīmajiem lasītājiem alkohola un pareizrakstības dēļ. Paldies dievam, ka pie vainas ir tikai un vienīgi alus. Stiprajiem grādīgajiem dzērieniem paskrienu garām bez īpašas intereses un sapratnes. Ja kāda man palūdz nopirkt kaut ko no stiprā gala - vai nu staugāju gar plauktiem un meklēju prasīto, vai arī ķeru rokā pārdevēju zālē un prasu, kur ir tas, kas man apsūtīts. 

 Nesen nostaigāju gar limonāžu plauktiem un atradu, ka tur tiešām var atrast dzērienus, kas ir lētāki par par vislētāko alu. Ar patiesu prieku konstatēju, ka tās ir tās šķirnes, kas man garšo un laikam noteikti pāriešu uz tām. Piepērkot bulciņu var sanākt tik pat daudz, cik viena alus skārdene.

 No dēla un vedeklas nākas slēpt, ka tomēr vēl pa bundžai ietrekterēju. Pierašana jaunā vietā un viss iepriekšējais stress ar slimnīcu, kur pie problēmas biju vainīga pati, dara savu un pagaidām nezinu, ko darīt, kad man sakāpj dižais stress. Ārstam aizmirsu uzprasīt. Runa bija, ka to pie izrakstīšanās apspredīsim, bet tā izraksīšanās bija necool. Manas vainas dēļ.

Šomēnes piedevām vēl uz visiem kreņķiem pārtērējos un tagad sanāk vvzk. No ceturtdienas rīta līdz pirmdienas rītam man jāpadzīvojas vecajā dzīvoklī Raunas ielā, jo atbrauks puikas tēvs uz mantu šķirošanu. Mums satikties bez ofic pasākumiem būtu maz vēlams un situācija, kad es dzīvoju pie dēla var izraisīt zemestrīci un vuklāna izvirdumu vienlaicīgi. Nabaga puika - laipot starp abiem vecākiem, kuri īsti nestrīdas, bet redzēties arī negrb. Drīzāk, tas ir puikas tēva, kuram ir iebildumi pret manu atrašanos bērna tuvumā. Nu, šajā jautājumā mums domas dalās. Bet tāda nu ir dzīve. 

Par māsu runājot - mums tiešām attiecības uzlabojas tad, kad viena no otras atrodamies pa gabalu un retu reizi tiekamies. Tāds dīvains paradikss.

Kaut arī gribētu tomēr visu ģimeni reizi un uz ilgiem laikoem sadabūt kopā un zem viena jumta. Bet tas laikam ir nereāls sapnis. 

Esmu pateicīga tiem, kuri klikšķina uzreklāmām, jo tās tomēr mainās un ik pa laikam parādās jaunas.