Jau divas dienas pagājušas

Jau divas dienas pagājušas no šoka momenta par savu pārkāpumu un tā sekām. Līdz vizītei pie ārstējošā nervu ārsta jāpagūst vēl apmeklēt narkologu un saņemt konsultāciju, lai arī ko par to teikts komentāros pie maniem iepriekšējiem rakstiem. Vismaz pašai būs mierīgāk, ka to esmu izdarījusi. Lai vai ko narkologs man pateiktu un ieteiktu.

Noskaidroju arī, ka Tvaika ielā detoksikācija ir maksas pasākums, bet man jau detoksikāciju nevajag, organisms nav tik ļoti saindējies ar alkoholu. Vienkārši vajag nelielu palīdzību tam, lai es pārāk neaizrautos ar aliņiem. Stiprajiem grādīgajiem eju garām bez problēmām, tie mani neaizrauj un vasarā no dažām sīkglāzītēm ir bijusi tik katastrofāla pēcreakcija, ka labāk nevajag. Un, paldies dievam, arī vairs neprasās ko stipri alkoholisku.

Vakar iedzēru 3 bezalkoholiskos alus, šorīt nav pohas un drusku iekšējais nemiers notrulinājies. Māsa feisbukā gan izlamāja mani. No cikla - ja nomet, tad nomet uzreiz un bez tās pārejas caur bezalkoholisko. Tiesa, kopš vasaras, kad šī mana atkarība bija jo īpaši jūtama un Anonīmie mani pelnīti lamāja par drukas kļūdām, kuras ieviešas, kad domā, ka seko tekstam bet būtībā neseko tam, ko raksti. Un daudz dzeru šķidrumu, kas nav alkohols, lai viss negatīvais skalotos laukā. Zināmā mērā pat palīdz. Kad organisms ir iztūrījies dabiskā ceļā, reizēm pat pazūd vēlme meklēt to aliņu.

Jā. iesāku par māsas teikto vakar. No viņas sapratu, ka bezalkoholiskos alus nelielos daudzumos var bez jūtamām sekām šad tad iedzert, kad pamatproblēma ir likvidēa pašos pamatos. Viņai ir tik krasa nostāja. Jāpakonsultējas vēl šur tur pie speciālistiem.

Varnbūt šis atgadījums slimnīcā arī būs tas grūdiens, kas mani atturēs no aliņiem. Nezinu. Un nezinu, uz cik ilgu laiku tas palīdzēs.

Vakar dēls iepriecināja. Viņš beidzot ir priecīgs, ka mēs atkal dzīvosim kopā. 12 gadus esam dzīvojuši atsevišķi. Kopš viņš aizbrauca pie tēva uz laukiem pabeigt vidusskolu, Esmu priecīga, ka šis ilgais atšķirtības periods, kurā mēs tomēr viens otru reizēm apciemojām un samērā regulāri tikāmies, ir beidzies. Kaut kāda iekšēja murrāšana, ka mēs atkal esam ģimene. 

Tomēr, kā jau iepriekš esmu izteikusies, no rindas uz pansionātu neatsakos. Maz kas var notikt, rindu gaidot.