Esmu laukā no slimnīcas divas dienas ātrāk, nekā parezēts. Pati vien vainīga esmu. Nevajadzēja man slimnīcā to skārdeni lietot. Pārkāpu slimnīcas iekšējās kārtības noteikumus un pie viena vēl apbēdināju ārstējošo ārstu. Viņš paļāvās uz mani, bet es izgāzos kā veca sēta.
Vispār esmu nobriedusi doties uz konsultāciju pie narkologa, lai līdz galam tiktu ar to problēmu galā. Vismaz ar stiprajiem grādīgajiem esmu tikusi galā un tiem plauktiem varu paiet garām bez intereses un īpašas vēlmes iedziļināties piedāvājumā.
Tagad jau kādu brīdi mētājos starp alkoholisko un bezalkogolisko alu. Un, velns parāvis, reizēm netieku ar sevi galā. Narkologa konsultācija tiešām ir vajadzīga un pie viena jāmēģina atjaunot ārsta uzticību. Gribētos jau tomēr vajadzības gadījumā ielikties atkal slimnīcā. Pagaidām man šī iespēja ir liegta tieši šīs skārdenes dēļ. Pati vainīga. Vajadzēja ar savu problēmu iet pie ārsta, nevis pirkt to nolāpīto bundžu.
Vieglāk būtu bijis visiem.
Varbūt pat derētu nokodēties. Dēls gan brēc, ka tāpat mani novaktēs no dzeršanas, māsa pa telefonu skaidroja, ka tā kodēšanās mīts vin esot - ja cilvēks gribēs dzert, nekāda kodēšanās nepalīdzēs. Ej nu tiec gudrs. Tāpēc arī taisos pie narkologa.
Tagad mēģinu iedzīvoties Žagatu ielā, kurā neesmu bijusi mūžību un simtpiecdesmit dienas. Redzēs, kā ies un kā būs. It sevišķi zinot to, ka dēls to aliņu pabieži lieto. Un nedzērājam būt blakus iedzērājam ir pagrūti.
Redžs, ka nu ies un kā būs.
kāds narkologs par vienu alu... muļķīgi
AtbildētDzēstkodēšanās? nav nekādas kodēšanās, ir sovjetu/postsovjetu biedēšana ar kaut kādu ampulu. buļļu mēsli. ar to var biedēt prātu nodzērušu sovjetu
AtbildētDzēstkauns.. un tas viss par manu naudu
AtbildētDzēstarī par pašas naudu, jo tomēr perioiski piestrāju pilnīgi oficiāli ar visu līgumu un nodokļu maksāšanu. Bet pie narkologa tomēr aiziešu, jo problēma tomēr paliek. nu nevar uztraukuma/satraukuma brīdī ķerties pie kaut kā grādīga, pat ja tā ir tikai viena bundža.
AtbildētDzēst