Par mājdzīvniekiem runājot

Daudziem no mums ir kāds mājas mīlulis. Kaķis, suns, kāmis, papagailis utt.

Tomēr šobrīd gribu parunāt par tiem, kas par saviem mājas mīluļiem izvēlējušies kādu eksotisku dzīvnieku - lauvu, pitonu, tīģeri utt. u.c.

Jebkurš no šiem eksotiskajiem dzīvniekiem pamatbūtībā ir savvaļas dzīvnieks ar savvaļas dzīvnieka instinktiem. Un šie instinkti var izrādīties ļoti bīstami šo dzīvnieku turētājiem un viņu tuvākajam lokam. Masu mēdijos taču bieži izskan ziņas, ka šie eksotiskie dzīvnieki bieži smagi apskādē vai pat nogalina tos, kas viņus tur mājas apstākļos kā arī kādu no ģimenes draugiem.

Nesaprotu likumdošanu, kas pieļauj eksotisko dzīvnieku turēšanu mājās, it īpaši tajos gadījumos, kad nav īsti skaidrs vai potenciālais dzīvnieka saimnieks zina, kā ar šādu dzīvnieku apieties un kādus sadzīves apstākļus jārada izvēlētajam dzīvniekam. Pat zoodārzu darbinieki, kuri šajā jomā ir zinoši un pieredzējuši, īpašos apstākļos pieņemot savās mājās kāda dzīvnieka mazuli, kuru atstūmusi bioloģiskā māte, mazuļus, kuri sasnieguši noteiktu vecumu un savā uzvedībā sāk izrādīt neatkarības pazīmes, palaiž šos dzīvniekus tiem atbilstošajos voljēros.

Katrā gadījumā esmu pret visādu eksotisku dzīvnieku turēšanu mājas apstākļos. Tā ir neērtība pašam dzīvniekam un drauds saimnieku dzīvībai un veselībai.

Galu galā arī no tik seniem mājdzīvniekiem kā kaķiem un suņiem var sagaidīt primitīvo instinktu pamošanos ar apdraudējumu saimniekiem.