Patīk, nepatīk un visādi citādi

1. Kad galva ir tajā stadijā, kad nezini - sāpēs vai nee, labak iziet pastaigāties. Pāriet. Pie viena jāņem vērā arī zaļās zonas labvēlīgais iespaids. It īpaši šeit, Ludzā. Ludza ir blīva mazpilsēta ar visiem pāri par 8 tūkstošiem iedzīvotāju. Vienīgai pašā, pašā centrā ir blīva apbūve, bet pārējais - tipisks Rīgas guļamrajons ar izteiktu, palielu zaļumu daudzumu. 
2. Gribas jau šodien braukt uz Rīgu, bet jāsagaida pensija, lai varētu nopirkt zāles un pie viena izmaksāt puikam atpakaļceļu uz Ludzu. Arī viņam lielpilsēta sāk "piegriesties" un viņš sāk saprast, kapēc es tur cenšos uzturēties maksimums 2as dienas. Aizbraucu sakārtot lietas un tad veikli atpakaļ par spīti apnicīgajam ceļam vairāku stundu garumā.
3. Drīz būs gads, kā esam Ludzā. Pamazām esmu samierinājusies. Vairāk un intensīvāk mēģinu iepazīt pilsētiņu. Zinu, ka Rīgā būs grūti izvilkt ar manu pensiju. Un intensīvo darba meklējumu. Ceru, ka atradīšu tādu, kura izpildījums apmierinās gan mani gan darba devēju.
4. Kaitina savā ziņā tas, ka sabiedriskais transports Ludzā ir visai pasīvs. Nav tāda autobusa, kas kursētu tikai pa pašu Ludzu iedzīvotāju ērtībai. Pārsvarā tie ir piepilsētas reisi vai reisi uz tuvākām pilsētām. Ir tiešais reiss uz Rezekni, arī uz Daugavpili un Kārsavu. Tomēr visi citi reisi ir no/uz sīkiem miestiem pilsētas apkaimē ar dažām pieturām pašā pilsētā. Un tie ir reti. Vieglāk visu izstaigāt kājam, nekā n-to laiku nonīkt autobusa pieturā, lai nokļūtu vajadzīgajā vietā.