Par darbu Latvijā

Daudzi aizbēguši uz ārzemēm darba meklējumos. Laikam vieglākas maizes meklējumos. Un ir aizmirsts, ka ir arī darbs tepat, Latvijā. 

Ārzemēs daudzi strādā kādā lauksaimniecībā, par viņiem tiek maksāti nodokļi. Cik zinu no māsas teiktā, ir normāli parakstīti līgumi un viss pārējais, kas likumdošanā paredzēts.

Pie mums daudz īd par to, ka laukos pietrūkst darba roku, reizēm ģimene viena velk to lauku darbu jūgu. (Nezinu, varbūt lielie zemes īpašnieki ar saviem palīgiem nokārtojuši likumdošanā paredzētās saistības). Ne pārāk lielie uz ražas novākšanas sezonu savāc zicbrigādes bez jebkādiem līgumiem un tt. Maksā uzreiz uz rokas (un noteikti mazāk, nekā tas būtu paredzēts likumdošanā). 

Derētu atcerēties, ka pirmskara Latvijā laukos bija atsevišķs gaitnieku slānis, kuri Jurģos slēdza līgumus ar saimniekiem par līdzdalību saimnieka lauku darbos. Reizēm palika strādāt pie tā paša saimnieka, reizēm pārvācās pie cita. Varbūt padomāt par šī slāņa atjaunošanu? Laukstrādnieks vai fabrikas strādnieks ir un paliek strādnieks neatkarīgi no tā, kurā nozarē strādā. Ārzemēs taču tādi ir lielajās saimniecībās. 

Pilsētnieki, vismaz normāli situētie, taču pieņem darbā auklītes, virtuvenes, cita profila mājkalpotājus. Ceru, ka ar līgumiem kuros izteikti darba pienākumi un samaksa par tiem. Kā arī nodokļi tiek maksāti. Kas laukos liedz pieņemt strādniekus ar līgumiem un visu pārējo? Tad varbūt daudzi nebēgtu uz ārzemēm darba meklējumos. Un liela daļa zemnieku pārstātu pukstēt par to, ka netiek ar darbiem galā, ka visai ģimenei jāstrādā no saules līdz saulei ar mazām atpūtas stundām. Viss notiktos plānveidīgi un bez garām darba stundām. Atrastos laiks atpūtai.

Un tad tādi televīzijas šovi kā Saimnieks meklē saimnieci un Lauku sēta kļūtu lieki. Uz šiem šoviem taču sabrauc cilvēki, kuri bez jebkāda līguma, tikai par PR, palīdz saimniekam izdarīt tos lauku darbus, ar kuriem viņš savādāk viens tiek galā ar lielām grūtībām. Pie kam šīs grūtības tiek paceltas šova līmenī ar visiem šova elementiem. Nav pārāk smuki. Uz līdzdalību šovā taču saskrien bezmaksas darbaspēks, kurš šova ietvaros tiek izbalsots kādā no "spēles" kārtām un nosūtīts mājās. Izbalsotajam vienīgais ieguvums ir prakse lauku darbos un kaut neliela popularitāte TV skatītāju vidū. Bet šī popularitāte ir īslaicīga, šaubīgs ieguvums.

Un līgumus saimnieki taču var slēgt uz veselu gadu, kā arī uz ražas novākšanas laiku. Uz pēdējo saskrietu studenti, kuriem par studijām jāmaksā. Tā viņi pa vasaru sapelnītu gan dzīvošanai, gan studiju maksas iesākumam.