Nezinu, kā visu šito precīzi nosaukt, jo domas daudz un raibas

1.  Smiesieties par manu nezināšanu un atpalicību, bet man nav īstas pārliecības, vai ir iestājies adventes laiks. Un ja ir, tad kad. Pēdējos četrus - piecus gadus ir iestājies tas brīdis, kad tā īsti pamanu tikai Jaungada svinības, pārējais kaut kā lielā steigā paskrien man garām.
2. Puikam vecaistēvs vakar nomira. Un ne no koronas vīrusa. Vienkārši no vecuma. Cilvēkam jau pāri par 80 gadiem bija. Un to vīrusu noķert nebija kur - dzīvoja pansionātā, un tur karantīna diezgan šerpa, par apkalpojošais personāls ievēroja.
3. Feisbukos bija ilgstoša "zvaigāšana" par tiem "uzpurņiem", kurus jānēsā, lai kādam neuzšķaudītu koronas vīrusu. Bet ja tā padomā, esmu kļuvusi lojālāka pret tiem "uzpurņiem" - nu mums taču tā īsti netiek klāt arī citas slimības, kuras izplatās pa gaisu. Kaut vai tā pati gripa.
4. Aiz loga rādās, ka šī būs tāda pati, kā visas iepriekšējās - pelēka un bez sniega. Tas, kas te, Ludzā, brīžiem uzsnieg pa nakti, dienā ātri vien ir pazudis un nokusis. Tāds slapjdraņķis vien ir. Vismaz lapkritis ir beidzies un sētniekiem vieglāk. Neapskaužu sētniekus - par to nelielo algu rudeņos jācīnās ar lapkriti un ziemā ar sniegu (ja tas tomēr uzrodas un turas kādu laiciņu).
5. Tāpat arī pastniekiem par viņu smiekla algām. Viņu somas ir krietni smagas ap Ziemassvētkiem un Jaunogadu, kad liela daļa iedzīvotāju sūta apsveikuma kartītes. Un aukstajā laikā praktiski bez cimdiem, jo tagad ārdurvīm ir kodi vai arī atslēgas. Praktiski pie katrām namdurvīm tas cimds ir jāvelk nost, lai tiktu kāpņu telpā pie pastkastītēm. Sakiet, kā šajos apstākļos neiztikt bez nosaldētām rokām un saaukstēšanos?