Dažādas lietas

1.  Skatos pavasarīgas bildes gan feisbukā gan draugiem.lv. Prieks par to, ka cilvēki izbauda pavasari. Pati redzu pavasari tikai pa logu. Izklidzināt laukā no dzīvoklīša pati nevaru. Uz kruķiem nejūtos stabila, jo pagaidām nevaru to kreiso kāju likt pie zemes kā arī mani biedē tie trīs akmens pakāpieni aiz ārdurvīm. Arī tad, kad abas kājas bija veselas, tie mani biedēja, nejutos stabila pa tiem kustoties,  Reizēm nācās rāpus tikt augšā un pie durvju kliņķa pieturoties piecelties un turpināt kustību pa dzīvokli jau uz abām kājām. Tie pakāpieni ir par neērtu manai stabilitātei. Pie kam skaidrā prātā, jo alkohols jau kļuvis par aizvēsturisku lietu.
2. Pedējā laikā esmu likusi daudzus rakstus, kas varetu būt strīdīgi un tie varētu radīt ko diskusijai līdzīgu. Tik mani lasītāji klusē. Atceros daudzas pārrunas par skārdenem un tā satura lietosanu, kā arī nelielas runas par dažām citām tēmam. Tagad klusums, kaut arī lasīta tieku. Tiesa, dažreiz man piezvana, lai apspriestu kādu no vecākiem rakstiem.Vai tiešām nevienam nav ko teikt par to, ko rakstu? Negribu īdēt, bet reizēm ilgojos pēc sarunām ar lasītājiem. Zinu, ka mani samērā regulāri lasa arī tādi, kas nav atzīmējušies kā mani sekotaji.
3. Spīd atgriešanās Ludzā. Dēls uz turieni ļoti grib. No vienas puses viņam taisnība - dzīve Ludzā ir lētāka nekā Rīgā. Par to jau apmēram esmu rakstījusi iepriekš. Par 30 eirikiem plus komunālie var dabūt dzīvokli ar divām istabām un krāsns apkuri. Par 70 eirikiem plus komunālie jau ko labaku. Valmierā viss ir ap 200 plus komunālie.
4. Dēls sāk apgūt krāsns kurināšanas prasmes. Līdz šim šeit to darīju es, jo jau agrāk biju to visu apguvusi, Puikam pamazām sanāk Par to ir prieks. Jo, lai cik dīvaini arī tas nebūtu, pat mūsu attīstītajā laikmetā pilsētās ir saglabājusies dzīvokļi ar malkas apkuri un labierīcībam kāpņu telpā. Un es nerunāju par privātmājām. Kaut gan daudzi piepilsētas privātmāju īpašnieki atrod iespējas un līdzekļus modernizēt savas mājas ieviešot tur laika garam atbilstošas ērtības.