Sakoptība

Daudz negāciju sētnieka darba virzienā sastapti. Tur nav notīrīts, tas nav saslaucīts un tādā garā.

Tomēr neviens no kritiķiem neaizdomājas par to, ka, vismaz Rīgā noteikti, daudziem sētniekiem apkopšanā nodoti vairāki nami, kuri ne vienmēr atrodas blakus viens otram. Lai šīs teritorijas apkoptu ikdienā vajadzīgas vairākas stundas. Tas ir - uzslaucītu putekļus, izsmēķus, visur samētātos papīriņus. Kur vēl rudens lapkritis un ziemas sniegs..... Sētnieku paliek arvien mazāk, jo ne katram pa spēkam šis fiziskais darbs praktiski bez brīvdienām. Jo vismaz ziemas periodā, īpaši tad, kad sniegs krīt ļoooooti daudz, nākas katru dienu jau pašā agrumā celties un iet nu tās ietves tīrīt.

Ideālā jau būtu jauki, ja katrai mājai savs sētnieks. Un vēl ideālā būtu, ja mājā dzīvojošie aktīvisti un visādu mājas koplietošanas pasākumu bīdītāji vismaz ziemas periodā atrastu iespēju sētniekam palīdzēt tikt galā ar to uzkritušā sniega apjomu. Tai ziņā, ka daudzām mājām ir pagalmi, kuros tad to sniegu varētu savest, bērnu rotaļām "saražot" sniega kalniņus. Pārējās ziemas rotaļu tā sauktās vajadzības jau izdomātu bērni paši - sniega cietokšņus, varbūt kopā ar vecākiem sarūpētu kaut nelielas slidotavas...

Par izsmēķiem, sīkpapīriņiem un citu drazu runājot - vai grūti tos sīkatkritumus mest nevis kur pagadās, bet tur, kur paredzēts? Atkritumu tvertnēs? Ja nu tādas uz ielas uz sitiena nav sastopamas - nu, paņemt kabatā un izmest tur, kur nu tā atkritumu tvertne sastopama? Galu galā, ja tā padomā - mēs taču paši ar šiem it kā sīkumiem visu piedrazojam un pēc tam vainojam sētniekus par nesakopto apkārtējo vidi (par spīti tam, ka tas sētnieks pirms neilga laiciņa satīrījis teritoriju). Sētnieks taču 24/7 neskraidīs ar slotu un šķipeli katram pakaļ lai aizvāktu kādu drazu. 

Un arī - ja paskatās, kā tiek izmesti sadzīves atkritumi no daudzstāvu māju dzīvokļiem. Bieži tas atkritumu maisiņš atstāts kur pagadās, nevis aiznest līdz tam paredzētai vietai - atkritumu konteinerim. Labi, tie reizēm piepildās ātrāk, nekā to spēj iztīrīt atkritumu savācējmašīnas. Tad taču to atkritumu maisiņu lietderīgāk būtu atstāt kaut pie tā atkritumu konteinera, nevis mest kur pagadās. Atkritumi vienuviet - tiem paredzētajā teritorijā.

Mājas apkārtnes sakopšana? Vai, it īpaši "guļamrajonos", iedzīvotājiem pašiem saorientēties un kādi nebūt uzskaistināt skatu aiz loga ar puķudobēm, bērnu rotaļu laukumiem, soliņiem? Sētniekam par pienākumu uzliekot sekot kārtībai un reizēm padzenāt tos, kuriem tā kārtība traucē? Kur problēma? Kritizēt sētniekus visi māk, bet paši pasekot savām darbībām sakoptas apkārtējās vides virzienā laikam jau pagrūti.

Tāpat domājot par Rīgas parkiem īpaši pēc publiskiem pasākumiem, arī sestdienas, svētdienas rītos. Ir sanācis paagrāk pastaigāt šādos rītos cauri parkiem. Jēziņ' mīļo. Pudeles, tukšas čipsu pakas, vēl kas cits sīkdrazas veidā visur kur, tikai ne tajās atkritumu tvertnēs, kuras parkos ir tiešām daudz. Parku apkopējiem tādos rītos ilgs laiks paiet, kamēr viņi šos atkritumus savāc tā vietā, lai darītu aktuālos parka uzturēšanas darbus.

Tāpat daudzi Pierīgas meži, Rīgas apkaimes ezeru peldvietas, pikniku vietas. Arī tur lielā mērā atpūtnieki aizmirst par to, ka atkritumi metami tiem paredzētajās vietas nevis kur pagadās. Samētā kur pagadās un pēc brīnās, ka vieta "aizd...ta". Laikam jau ir par grūtu aiz sevis savākt. Šīs vietas tomēr pilsētas atbildīgās institūcijas apseko nedaudz retāk, nekā ielas, centra parkus. 

Zinu, ka Rīgā pietrūkst sētnieku. Un ir savs iemesls. Pavērojiet, kas tad strādā par sētniekiem. Ļoti lielā gadījumu skaitā tās ir sētnieces vecumā pēc 50, ja ne vēl tālākā vecumā. Vīriešus kaut kā neesmu pamanījusi šo darbu veicot. Sievietes dara ne vieglu, it īpaši rudeņos un ziemās, darbu. Vai tiešām domājat, ka sievietēm pēc 50 un vairāk gadu vecuma ir ļoti viegli darīt šo darbu? Viņas cenšas un dara, bet cik ilgam laikam spēka pietiks? Vai grūti katrai privātīpašnieku mājai, kura sevi definējusi kā kooperatīvu, noalgot sētnieku konkrēti savai mājai ar atbilstošiem pienākumiem un samaksu, vispār noformēt konkrētu darba līgumu? Labi, ne jau visā "barā" ar potenciālo sētnieku runāt, ir taču kooperatīva valde, kura pilnvarota darboties mājas iemītnieku vārdā. Bet valdēm jau laikam vieglāk nevis pašām pārvaldīt un rūpēties par māju,  bet deleģēt pilnvaras kādai namu apsaimniekošanas SIA. Bet tām SIA ir savs konkrēts darbinieku skaits vadoties no tās SIA budžeta. Laikam jau arī to "kroņa" sētnieku ir tik cik ir un viņu apkopjamā zona sanāk paliela.

Būtu jauki, ja Rīgas dzīvokļu kooperatīvi paši nodarbotos ar mājas apsaimniekošanu nevis deleģētu šo darbu kādām SIA. Lai tās SIA apsaimnieko pašvaldības dzīvojamo fondu - arī tur darba pietiek. Bet kooperatīvu dzīvokļu biedrību valdēm laikam jau slinkums pašām nodarboties ar savām ēkām, vieglāk atbildību uz citiem uzgrūst un pēc nodarboties ar kritiku. Kritizēt jau visi māk.

Nu, kaut kā tā. Ja kas ienāks prātā, piekomentēšu.