1. Par iepirkšanos runājot.
Drusku novērojums par Lidl veikaliem.
Šo veikalu tīkla veikalus atvēra vēl rudenī. Un joprojām rindas iekļūšanai šī tīkla veikalos ir palielas. Es saprotu, preces lētākas nekā citu veikalu tīklos. Tomēr, lai iepirktos kādā no šiem veikaliem - reizēm nesaprotu jēgu stāvēt tajās rindās. Kāds man aizrādīs, ka tur tiešām tās preces ir lētākas; draudzīgākas tiem, kuriem tas paplānākais maciņš. Un mani ienākumi oficiāli ir nedaudz zemāki par iztikas minimumu, tomēr.... Tomēr netaisos pazaudēt pusi dienas, lai ar interneta starpniecību meklētu sev, Vecmīlgrāvī dzīvojošai, meklētu tuvāko Lidl ķēdes veikalu, lai nopirktu kaut to pašu vienu tualetes papīra iepakojumu. Nu netaisos es kulties cauri Rīgai ar diviem transportiem turp un atpakaļ, pa vidu pastāvēt rindā nez cik tur laiku. Ērtāk ir ieiet tuvākā, kaut tai pašā Rimi ķēdes, lielveikalā un izvēlēties lētāko piedāvājumu. Atliek laiks citām, ne mazsvarīgākām vajadzībām. Kaut aprunāties ar kādu sev svarīgu cilvēku.
Tāpat, runājot par tiem, kuriem tas kāds no Lidl veikaliem ir "pa rokai". Tiem, kuri nedēļas darba dienās ir darbos, bērni bērnudārzos un skolās. Sestdiena, svētdiena - laika, kad visa ģimene var pabūt kopā, kā padarboties (kaut ģenerāltīrīšanu dzīvoklī veicot) kopā. Vai tiešām ir tik svarīgi nostāvēt to e-laiku rindā pie Lidl ieejas? Atliekot kaut to pašu mājas sakopšanu vai ģimenisku kopā būšanu uz nenoteiktu laiku? Ja tur pat, netālu, ir cits lielveikals, kurā katru dienu ir kādas atlaides? Es tiešām nesaprotu. Nav taču padomjlaiks, kad ar precēm veikalos bija kā bija un vairumā gadījumu bija jāskrien uz to veikalu, kurā kaut ko saimniecībā noderīgu "izmeta", pie kam ierobežotā daudzumā.
2. Par privāto transportu nedaudz iedomājoties.
Tas, ka nu auto var nopirkt tad, kad tas tiešām ir vajadzīgs un pirkumam sakrāta noderīgā naudiņa, ir liels bonuss. Un laba iespēja. Prieks par tiem, kuriem tie auto ir.
Tomēr ir arī zināma neizpratne.
Es saprotu, ja tas auto ir kā palīglīdzeklis nokļūšanai darbā, ja dzīvo vienā pilsētā, bet darbs ir citā, ne pārāk tālā pilsētā. Tiešām sanāk ātrāk un ērtāk, nekā izmantojot sabiedrisko transportu. Tāpat, kā tajās situācijās, kad kāds paliels lietu daudzums jānogādā no viena punkta citā (piemēram, pārkravājoties). Tad jau tas auto tiešām ir pamatots satiksmes līdzeklis.
Bet tajā gadījumā, ja kaut no tā paša Operas nama jānokļūst Centrālajā stacijā, lai ar vilcienu kur tālāk dotos? Še auto ir tikai zīmēšanās. Tāda pat zīmēšanās, kad iekāp auto lai no, piemēram, rajona Tallinas un Aleksandra Čaka ielu krustojuma aizbrauktu uz to pašu Bērnu pasaules ēku uz Matīsa ielas - "uzsildīt" mašīnu, pēc meklēt, kur to "pieparkot" pie tā veikala? Ātrāk un ērtāk, manuprāt, sanāktu pabraukt vienu trolejbusa pieturu vai aiziet ar kājām.
Tiešām, laikam esmu iesprūdusi sapratnē. Varbūt kāds man tomēr pamēģinās ko izskaidrot?
Ir nedaudz starpība vai atstāt Rimi/Maximā ar visām atlaidēm katru nedēļu 100-150€ vai Lidlā 60-80€. Pie tam produktu kvalitāte ir identiskā vai pat labākā līmenī kā citos veikalos
AtbildētDzēstPat ar atlaižu izmantošanu tik daudz sanāk? Bet ja veikalā vajag uz sitiena tik vienu produktu, kurš ne tikai Lidl, bet arī kur citur ir krietni zem 10-nieka? Es par šādiem pirkumiem. Un pusi dienas pazaudēt ceļā uz to veikalu plus vēl rindā nezināmu laiku? Vai kopsummā atmaksājas? Laiks jau arī esot mērāms naudiņā.... Neko nepārmetu, tik tiešām pūlos saprast. Jo pašai ar savu zem minimālās Lidls par spīti visām zemajām cenām nerezonē patērēta laika izpausmē. Tiešām, tik jautājums.
AtbildētDzēstPriekš kam uz veikalu braukt pēc katra sīkuma, ja var saplānot un iepirkt visu plānveidā? Neatceros, kad būtu kaut kas pēkšņi beidzies tik ļoti, ka jāskrien uz veikalu pakaļ.
AtbildētDzēstNu, katrs jau plāno laiku lielpirkumiem veikalā pēc sava laika un naudasmaka. Pamattekstā jau par to, ka uz to veikalu triecas un vēl stāv rindā pēc jebkura ne pārāk svarīga sīkuma. Tiem, kuri ar savām mašīnām braukā un piekrauj pilnu bagāžnieku, brauciens ir vienā mērauklā, bet tiem, kuriem uz to tuvāko Lidl ar sabiedrisko vai pat diviem vienā virzienā un vēl rindā pie veikala jāstāv, lai iekšā tiktu. Pie kam ja pirkuma kopsumma var nepārsniegt 20 eirikus. Vai sirmmāmiņām pensionārēm ar pensiju zem iztikas minimuma? Tā ka tas Lidl laikam jau nav viennozīmīgs...
AtbildētDzēstP.S. Pagaidām man tā Lidl apmeklējumu logika "nepielec" zināmā mērā. Labi, ja tas ir veikals netālu no mājām un ir iespeja izvēlēties, kurā no mājām tuvākajā veikalā iegriezties kaut pēc dienišķās desas. Vai sapirkt ko ilgākam laikam.
AtbildētDzēstTomēr nesaprotu loģiku situācijā, kad iešanai uz kādu šī tīkla veikalu tiek ziedota reizēm vienīgā brīvdiena. Brīvdiena, kuras laikā uz šo veikalu tiek patērēta gandrīz puse dienas, ja ne vairāk - ceļš uz to, stāvēšana rindā uz tikšanu iekšā, iepirkšanās process un pēc vēl braukšana mājās. Un arī tiem, kuri dzīvo kaut Rīgas Vecmīlgrāvī, bet tuvākais zināmais Lidl ir Rigas Purvciemā, Mežciemā. Un nav sava transporta, lai turp aizbrauktu, atliek divi transporti vienā virzienā un tik pat daudz atpakaļ. Pa vidu izstāvētā rinda pie ieejas, iepirkšanās zālē pavadītais laiks (kopā ar laiku pie kases).
Kas man izskaidros lietderību, nepieciešamību sirmai pensionārei ar pensiju gandrīz minimālās algas līmenī un ne pārāk stipru veselību braukt visai pilsētai cauri vai arī no vienas pilsētas uz otru tikai tāpēc, lai dotos uz veikalu nopirkt ko 20 - 30 eiriku robežās pārtikai uz ilgāku laiku par nedēļu? Nu, tik un to, ko var atļauties? Vai sociālā aprūpētāja laiks, kuru viņš pavada tai rindā, lai savam aizbilstamajam nopirktu ko pārtikai - viņam taču arī tas laiks kādā mērā ir limitēts; tai laikā ietilpst ne tikai veikala apmeklējums, bet arī kādas citas darbības aprūpējamā dzīve.
Vispār, man šajā jautājumā ir virkne emociju, kuras nu nekādi nesakārtojas vienotā režīmā. Tāpēc jau radīju šo diskusiju, lai kas sakārtotos.