Tas, ko šodien rakstu, ir jau iepriekš cilāts vairākos manos ierakstos. Nelinkošu, jo kaut kāds iedzimts slinkums pārskatīt visu iepriekš rakstīto, lai atrastu tēmas pieskārienus.
1. Vispirms jau darbiņš bērnu izglītības jomā. Esmu cilājusi, gribu tik atgādināt.
Skolotājs tas ir tas cilvēks, kurš bērnam māca tās lietas, kuras vecāki objektīvu iemeslu dēļ ļoti vāji spētu savam bērnam iemācīt. Matemātiku, ģeogrāfiju, ķīmiju u.c. lietas padziļināti. Skolotājam dotajā laika nogrieznī - konkrētā konkrētas klases mācību stundā - jāpaspēj pārbaudīt skolēnu iepriekš doto zināšanu apguves līmeni, izskaidrot jaunos mācību vielas uzstādījumus, uzdot pie nepieciešamības uzdevumus izpildei mājas. Ir diezgan problemātiski strādāt stundā ar klasi kopumā, īpaši ņemot vērā katra bērna dažādās spējas uztvert mācību vielas uzstādījumus. Un pie viena ņemties ar tiem, kuriem tā stunda ir "pie kājas", tiem, kuri ieradušies stundā un mācīšanās vietā ņemas ar paskaļām čalām netēmā, uzvedas no cikla "ko nu stāsti, man ir po". Tiem, kuri traucē pārējiem un skolotajam neņemot vērā skolotāja un klasesbiedru aizrādījumus.
Un šādu "īpatņu" vecāki reizēm arī neņem vērā taktiskos skolotāja, skolas vadības lūgumus pozitīvāk ietekmēt bērnus uzvesties stundā atbilstoši. Viņu bērni taču ir vispozitīvākie, skolotājs vainīgs, ka tas bērns uzvedas nepareizi un tēlo baigo bosu "braucot" uz vecāku "lauriem".
Pie viena - klases audzinātājs vispirms ir tas, kurš palīdz bērniem kā noteiktai kolektīvai vienībai risināt kolektīvus jautājumus, saistītus ar klases sabiedrisko dzīvi skolas ietvaros. Protams, viņam nākas strādāt arī ar katru bērnu individuāli situācijās, kurās tas nepieciešams. Arī ar bērnu vecākiem.
Tad nu vecākiem tomēr vairāk vajadzētu piestrādāt pie tā, ka ne tikai reizīgi pārbaudot bērna mājas uzdevumu izpildi, bet arī pie tā paša bērna uzvedības klasē, skolā - vispār, publiskā telpā. Un skola ir publiska telpa.
2. Joprojām kaitina cilvēku vēlme interesēties, pārskaitīt jebkuras viņam nepieņemamas publiskas personas, valsts vadītāja maka saturu un tusnīt: "Man ir tik, bet viņam daudz daudz. Kāpēc nedalās?". Tas pabieži manāms sarunās feisbukā. Nu, mīlīt. Ja nepatīk publiskas personas, valsts vadītāja darbība - uz priekšu, karogs rokās. Izsakies, bet ņem vērā, ka varbūt pie viena izsaki domu, kā rīkoties savādāk. Nevis lien makā. Katrs pelna tik un tā, kā prot, spēj. Ja kāds ir mācējis nopelnīt daudz, kas tur slikts? Drīzāk jādomā par to, kāpēc skauģis nav pratis nopelnīt tik pat daudz.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru