ceturtdiena, 2024. gada 14. marts

Terorisms un vienkārši vandālisms

Protams, atkal ielīdu Vikipēdijā,  lai rastu skaidrojumu jēdzieniem. Un atradu. Gan to, kas ir terorisms, gan to, kas ir vandalisms. Principā - abos šķirkļos precīzāk izskaidroja to, kas jau bija skaidrs.

Kas attiecas uz to, ko īsti gribu ar šo pateikt - Latvijas telpā pēdējo piecdesmit gadu laikā ir bijusi divi vandalisma akti un divi terorisma akti:

1. Vēl padomju laikos republikā izskanējušais vilciens Ogre-Rīga vagonu vnndalēšanas pasākums, kad jaunieši pēc grupas Pērkons koncerta Ogres pilsētas estrādē braucot uz Rīgu "iznesa" diezgan daudz no vilciena sastāva. Par to "pasākumu" un tā sekām ir plašāka sižeta līnija Jura Podnieka dokumentālajā filmā Vai viegli būt jaunam. Un šis ir tas gadījums, kad nevajag jaukt pūkainu ar kantainu. Bezjēdzīgai demolēšanai demolēšanas pēc nav nekāda sakara ar politisko sistēmu valstī. Tās demolēšanas rezultātā daudzi vainīgie pelnīti saņēma sodus tiesas ceļā, tika sabojāts un "izsists no ierindas" pārvietošanās līdzeklis - vilciena sastāvs tādējādi radot ievērojamas neērtības dzelzceļam (jo tie sabojātie vagoni bija tomēr jāremontē krietni) un cilvēkiem, kuri ikdienās lietoja šo satiksmes veidu (Kaut uz laiku no "ierindas izsistais" transports kā vienība - Kaut kur taču satiksmes regulētajiem bija jāatrod kaut kas vietā...). Pie viena nepatikšanās iedzīvojās Pērkons, pēc kura uzstāšanās nesmukums uz dzelzceļa notika.

2.Terora akts - spridzināšana universālveikalā Centrs 2000.gadā. Arī plašāku informāciju atradu Vikipēdijā. Jo - atcerējos, ka bija, un arī to, kādu rezonansi tas fakts bija izraisījis.

3. Grautiņš Vecrīgā 2009.gadā. Toreiz tas process ilga vairākas stundas, linkā izlasīsiet sīkāk.

4. Okupācijas muzeja apzināta dedzināšana šī gada 27.februārī. Nu, tur izmeklēšanas un tamlīdzīgas darbības vēl turpinās.

Protams, var jau gadīties, ka kāds zina vēl par kaut ko līdzīgu mūszemītes telpā. Man ir zināmi šie četri gadījumi. Un - kaut arī tie gadījumi pēc formas, pēc izpausmēm un tamlīdzīgām būšanām iedalāmi pa pārim katrā jēdzienā, rezultāts zināmā mērā apvienojas vienā veselā: abos "negadījumu" variantos cieš ne jau "mērķauditorija". Vairumā tomēr "gāju garām un gāju". Kādi sastrādāja nejaucības, bet aiz viņiem tās nejaucības jāsavāc un skāde jānovērš pavisam nesaistītiem ar visu to cilvēkiem.

Pie viena - četri idiotisma pilni gadījumi Latvijas telpā 50 apmēram gadu laikā - manuprāt daudz par daudz. Ar terorismu un vandālismu nekas jauks netiks panākts, tikai sagādātas liekas un nevajadzīgas neērtības līdzpilsoņiem. Tā, maigāk izsakoties.

Tas tā, pagaidām viss. Ceru uz viedokļiem.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru