Tiešām, laikam ka par musulmanisma tēmām tās domas sanāks. Būšu tikai pateicīga, ja, pirms komentēt, taps izlasīts līdz beigām. Un tikai tad komentārā izteikta konstruktīvi formulēta doma.
1. Vispirms par islāmisko, musulmanisko pasaules daļu. Un sākšu ar vēršanos pie tiem, kuri "Musulmani ir pē, viņi ir ekstrēmisti, kuri nejauki izturas pret ne musulmaņiem un tāpēc negribu nekādus kontaktus ar musulmaņiem". No šī cikla izteikumos. Uz ko šādu man pretjautājums vienmēr no cikla "Tad nebrauc uz Turciju, Dubaju, Ēģipti, Ziemeļāfrikas arābu valstīm atvaļinājumā atpūsties. Tās visas ir musulmaņu valstis". Tas, ka musulmaņu pasaulē ir ne pārāk gudri cilvēki, kuri ne pārāk labas lietas dara (un pie viena tikai piesedzas ar ticības vārdu), vēl nenozīmē, ka viss ir slikti un nekā. Pie viena pašreizējos laikos ir iestājis zināms bumeranga efekts. Proti, visi tie Krusta karu pasākumi, kad notika kautiņi un grautiņi dēļ ietekmes Jeruzalemē un tās apkaimē - kā to nosaukt? Kristieši piesedzās ar ticību Dievam, lai slepkavotu, laupītu, iedzīvotos. Būtībā tas pats kristīgais ekstrēmisms un nehalo darbošanās. Mīļie, tad ko gribat? Nē, nekādā gadījumā nesaku, ka ekstrēmisms jebkuros laikos un jebkurā formācijā ir kaut kas labs, balts un pūkains. Vienkārši zināmā mērā ieslēdzies "Nedari otram to, ko negribi, lai izdara tev". Savulaik kristieši pārkāpa šo noteikumu un tagad saņem atpakaļ.
2. Pie tā paša, kas izteikts pirmajā punktā.
Sākšu ar to, ka laikam ka daudzviet publiskā telpā esmu informējusi, ka dzīvoju kopmītņu tipa mājā, kura oficiāli skaitās kā dienesta viesnīca. Iedzīvotāju etniskais, pat rasu sastāvs ir ļoti raibs. Un dzīvo ļoti daudz viesstrādnieku - aziātu no Vidusāzijas republikām. Un attieksme pret viņiem - Vidusāzijā mīt cilvēki un tadžiki. Nu, tadžiki tā ir ļoti īpaša tēma ar sajūtu, ka tur, Tadzikistānā, nevienam ar domāšanu un uzvedību īsti nekas nav kārtībā. Tas nu tā, es drusku par citu.
Jā, Vidusāzijas republikas arī ir musulmaņu valstis. Starp citu.
Man sanācis samērā bieži aprunāties ar vienu kirgīzu tieši par kultūru un reliģijas kopīgo un atšķirīgo (ar uzbekiem - vairāk konkrētas sadzīviskas tēmas kopīgās sadzīvošanas jautājumos). Labi, kirgīzs - viens puisis, bet laikam reizēm pietiek tikai ar vienu etnosa pārstāvi, lai rastos pozitīvs priekštats par tautu un zemi, no kuras viņš nāk. Viņa attieksme pret sevi, savu tautu un savu reliģiju pārceļas cienpilnā sapratnē par šejienes pasauli un kultūru. Tas nu tā, pagarš ievads sanācis.
Protams, sanāca ar viņu nedaudz pieskarties arī Afganistānas tēmai. Kaut vai tāpēc, ka Afganistāna "tepat, netālu, gandrīz ap stūri". Un musulmaņu pasaule, kas pārklājas. Un, kā neliela atkāpe. Afganistānas dzīve, sadzīve var patikt, var nepatikt - gaumes un uztveres jautājums. Bet to, ka trīs impērijas devās uz turieni ar ieročiem rokās un aizgāja ne ar ko - nenoliedzami. Afganistāna kā ir tā ir. Ar visu savu rozīni, kaktusu un visu pārējo. Tikai cieņa no manas puses.
Atgriežoties sarunā ar kirgīzu puisi. Viņa teiktais ne pārāk glaimojošs Rietumu puses virzienā. Visāda veida opiātu eksports iz Afganistānas uz Rietumiem - zināmā mērā Rietumu vajadzība savas narkotiskās atkarības nodrošināšanai. Kopš talibi esot nākuši pie varas šis "veikaliņš" pieslēdzies, magones top audzētas tiešām akūtām reālam medicīniskām vajadzībām, daudzas saimnieciskas jomas attīstoties uz plusa zīmes stipro pusi; vispār jūtams esot pozitīvisma attīstības tendences.
Visas tās modžahedu būšanas - kristīgās pasaules nejaukās vēlmes un zināmā mērā kristīgās pasaules mīnusu vēlmju apmierināšana. Katrā gadījumā, un cik nu sapratu, Rietumi ilgu laiku bakstījuši to valsti uz nepareizu rīcību, lai paši pēc tam varētu attaisnot savu nejauko attieksmi pret to zemi. Nu, kaut kā tā.
3. Un vēl viens diezgan būtisks aspekts. Alkoholisms, narkomānija, pat smēķēšana. Par spīti tam, ka man vismaz noteikti, ir nesaprotamas, īsti grūti pieņemamas kādas musulmanisma izpausmes. Toties tam pāri ir paliels pluss.
Sakiet, vai esat sastapuši musulmani, kurš piedzēries guļ zem žoga: kurš lieto narkotikas visādos veidos? Es pat neesmu pārliecināta, vai esmu vai neesmu redzējusi kādu no viņiem smēķējot. Šie netikumi dikti daudz sastopami tā sauktajā pareizajā kristīgajā pasaulē nu noteikti.
Pie kam, neesmu dzirdējusi, ka viņiem būtu kaut kādas valstiskas programmas vai kaut tikai saukļi pret alkoholu, narkotikām, smēķēšanu.
Ir par ko padomāt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru