ceturtdiena, 2024. gada 2. maijs

Dzejnieks: Ojārs Vācietis

Vispirms šķirklis Vikipēdijā par Ojāru Vācieti.

Neatceros, cik obligāts bija Ojārs Vācietis, bet mācīts par viņu un viņa daiļradi man skolā tika. Bet daudz neko neatceros no skolas literatūras stundām. Un pie viena - kāds var pateikt, vai par viņu top mācīts šolaiku literatūras stundās?

Vispirms - lasīju Meistaru un Margaritu viņa tulkojumā un patika. 

Par dzejnieka darbošanos - neatceros, kādos ceļos pie manis nonāca informācija, bet, - runāšanas bija, ka Ojārs Vācietis stipri lietojis esot grādīgās dziras un savus dzejoļus pierakstījis uz jebkurām papīra driskām, kuras pa rokai patrāpījušās esot. Viņa sieva, saprātīga kundze, šīs driskas vākusi kopā un pārrakstījusi uz normāla formāta papīra. Ja nebūtu viņas, daudzi dzejnieka darbi ietu zudībā. Būtībā Ludmila Azarova saglābusi latviešu tautai dzejnieku. Nu, tādas runas klīda tolaik.

Viņa dzeju izmantoja Boriss Rezņiks rakstot mūziku dziesmām, kuras dziedāja grupa Eolika, kuras viena no solistēm bija Olga Rajecka.

Par cik laikam ka visos laikos obligāti apgūstamā viela literatūrā kaut kā ieliekas "dziļajā skapī" un ļoti retos gadījumos top lasīta dziļāk un vairāk par literatūras hrestomātijā ietverto, neko daudz (izņemot minētās grāmatas tulkojumu) lasījusi no autora neesmu. Toties atceros, cik liels bija mans izbrīns, ka Eolikas repertuārā esošā dziesmiņa, kura sastāvēja no reizes četras atkārtotām trim rindiņām "Lielā zive labsirdīga bija| mazo zivi| tikai pabaidīja", ir Vācieša dzejolis. Man "ieslēdzās" "WTF? Un par šādu bezsaturu mums māca?"

Ēkai, kurā bija dzūvojis Ojārs Vācietis ar sievu, ir interesanta vēsture, kaut arī tur iekārtots muzejs tieši Ojāram Vācietim. Bet par ēkas vēsturi gan jau ka kādā pārskatāmā nākotnē ko uzrakstīšu īpašīgi.

Ja nu kas, iebakstiet - ir jums mācīts par šo dzejnieku vai nav.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru