Atkal ka laikam ka noteikti "apmuļļātas" lietas runāšu. Bet, laikam ka sanāks koncentrētāk.
1. Par reliģiju esmu daudz un dikti visādos rakursos runājusi. Noteikti atradīsiet ar Iezīmi Reliģija tos manus izplūdus. Tik piemetinu, ka ticība kaut kam, arī Dievam, ir katra paša izvēle. Un katra paša izvēle ir tas, pie kādiem argumentiem ticēs, un pie kādiem argumentiem neticēs. Protams, mazam bērnam var iemācīt domu par Dievu un vēl daudz ko citu, pat rituālus ar Dievu saistītos. Bet te atkal ir bet. Kad bērns mācās, viņam ir daudz visādu Kāpēc, uz kuriem vajag argumentētas atbildes, lai viņš nonāktu pie kaut kāda sava secinājuma. Un dzīves laikā tajā pat laikā norisinās vērtību, ticēšanas kritēriju pārvērtēšana, izvērtēšana; vispār esošās informācijas sijāšana dažādu iemeslu rezultātā. Un tad sanāk daudz ko mainīt (vai nemainīt - viss atkarīgs no tā "sieta" darbības rezultātiem).
Un - pa manam - reliģija un ticība ir divas dažādas lietas, kuras regulāri tiek jauktas. Reliģijai, tās rituāliem nav nekā kopīga ar ticību. Reliģija ir rituālos pausta ārišķība, kurai maz sakara ar ticību. Reliģija drīzāk ir kultūrvides apzīmējums.
Reliģiskie rituāli "nostrādā" tikai tad, kad balstās pārliecībā, ka tie rituāli tiešām "nostrādās". To lieliski var pamanīt tā dēvēto pirmatnējo tautu burvju darbībās. Viņi zina, ka pārējā cilts tic viņu visspēcībai, zināšanām. Reizēm pat bezierunu kapitulācijā. Un ar kaut kādu rituālu panākt savu taču ir jaukāk un pārliecinošāk, vai ne?
2. Par karotājiem un karošanu esmu daudz un dikti paudusi savu viedokli dažādos rakstos. Un joprojām palieku pie tā, ka zemessargs kā dzimtenes aizstāvis ir vērtīgāks par vienkārši karavīru aktīvajā karadienestā. Man ir oponēts, ka karavīrs savai lojalitātei dzimtenei ir piesaistīts ar zvērestu. Man ir kontrarguments. Un tas ir pirmā Avatara filma. Nesākšu to analizēt, noskatieties vēlreiz paši.
Pie viena šim punktam - man ir kāda pārliecība, ka karš kā "pasākums" relatīvi ātri izbeigtos, ja arvien vairāk cilvēku, it īpaši tajās valstīs, kuras pozicionējas kā uzbrūkošais "personāls", vienkārši saviem it kā komandieriem pateiktu "Tev vajag, tu arī karo. Man zeme jāar, templis jāceļ, grāmata jāizlasa" (Vai ko nu tur vēl jādara). Un ražotajiem - "Tev vajag, tu arī to tanku būvē. Man nav tam laika".
Tas nu tā, manas domas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru