Var jau būt, ka noteikti esmu runājusi par šīm tēmām kādos citos rakstos. Tagad vienkārši laikam ka noslēguma akordi. Runātām tēmām.
* Mums skolā, mācot latviešu literatūru, uzsvēra Raiņa "Ļaunu ņemt un vērst par labu/Tas piedot ir". Nu, tiešā nozīmē ne vella. Piedot ir izrunāt un "nolikt plauktiņā". Ja nesanāk izrunāt, vienalga ķipa saprotoši piedot, bet neaizmirst līdz mirklim, kad atliktā saruna tomēr notiek. Tad, noslēdzot tēmu, arī aizmirst. Un nevajag visu laiku dzīvot ar "tu toreiz to, šito un vēl kaut ko izdarīji tā, ka mani nosāpināji" situācijā, kad nodarījums sen jau izrunāts un palūgta/saņemta piedošana pēc sarunas. Nu nedrīkst sevi dedzināt dzīvojot jau izbeigtā pagātnē. Nekas labs no tā nav sagaidāms, tikai sabojātas attiecības.
* Vispār, laikam ka pareizāk ir dzīvot tagadnē, ar tagadnes problēmu risināšanu un tamlīdzīgi. Dzīve pagātnē arī nekur neko labu neradīs, tikai pīkstēšanu un saprofēšanu. Tas ir kā "padomjlaikos bija labāk, tagad nekā". Padomjlaiki ir aizgājuši un beigušies dabiskā nāvē. Tagad ir citi laiki ar citām prasībām. Nē, tas nenozīmē, ka jāatsakās no vēstures, no bijušo laiku atcerēšanās. Vienkārši jāieslēdz kritiskā domāšana un caur tās prizmu jāatceras tie notikumi. Un jāstāsta bērniem un mazbērniem. Lai viņi, augot jau šajos laikos, saprastu, no kurienes viņiem, viņu vēsturei kājas aug.
* Nu neprasiet no bērniem to, ko viņu vecumā nu noteikti tāpat nedarījāt un jūsu vecāki ar jums stīvējās. Labuma nekāda. Tikai lieki kreņķi gan pašiem, gan bērniem. Labāk stāstiet, kā jūs tikāt galā ar līdzīgam problēmām vai ko citu. Praktiska pieredze nesīs lielāku labumu nekā pirksta kratīšana un vadošais "Tā nav labi, tā nedrīkst!". Tas bērns gan jau ka tiks galā pats, jums vajadzība pieslēgties sanāks tik tad, ja nu galīgi nekā savādāk. Un arī tad tikai risināšanas ziņā, nevis "Es jau tā teicu! Ko neklausīji!". It kā mēs paši būtu ļoti klausījuši vecākus un vispār būtu bijuši perfekti pareizi.... Mēs nebijām ērti bērni un ko tad var gribēt, lai mūsējie būtu ērti?
Nē, nu protams, var to visu darīt. Bet tad ar garantiju zināmā mērā pazaudēsiet sev tuvos cilvēkus. Jo - kuram gan gribas būt kopā ar čīkstoņu un "vadošo pirkstu"?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru