Izdevniecība: Jumava, 352 lpp.
Izdošanas gads - nav norādīts
Nonāca manās rokās kā Ilmāra Bites dāvinājums. Mani ieinteresēja ar to, ka grāmatā rakstīts par vietu, kurā izaugusi. Par Marijas/Čaka ielu posmā no stacijas līdz Ziedoņdārzam.
Tomēr - jo vairāk ielasos, jo vairāk saprotu, ka grāmata ir par pagājušā gadsimta Rīgu, Latviju. Varoņu peripetijas ir laikam ka fons videi, tās vērtējumam. Grāmatā parādās arī kā tēls to gadu lielceļa laupītājs Adamaitis.
Pagaidām iespaids tāds, ka, analoģiski ar Deglava Rīga un Janševska Dzimtene, varoņu peripetijas grāmatas sižetā ir fons stāstam par Rīgu un Latviju 20.gadsimta pirmajā pusē.
Patīk autora drastiskā valoda. Toties drusku nepatīkamas emocijas rada autora attieksme pret sievietēm, it īpaši tam, kuras nodarbojas ar vienu no senākajām profesijām.
Sižets pakāpeniski no kopainas pāriet uz darbību bordelī. Drīzāk - ap bordelī esošajiem personāžiem. Un pieminējumi dažādām tā laika Latvijā atpazīstamām personām.
Vispār - romāns ir par vienu no sabiedriskās dzīves aspektiem, kurš ir no tā cikla, kurš nemainīgi iziet cauri laikam. Pēc principa - varas nāk un iet, bet šāda dzīve ir nemainīga, mainās tikai personāži.
Ir vērts izlasīt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru