Došanos uz Ragaciemu mums ar māsu ieteica pērngada pavasarī, kad apmeklējām divas reizes Lapmežciemu. Saistībā ar zivju produktiem, kurus tirgo vietējie tirgotāji.
Tad nu devāmies turpu. Pēc zivīm. Un izlūkot apkaimi. Ar autobusu 12.30 no Rīgas autoostas.
Laika ziņās - solīja tik nelielu smidzināšanu ap pusdienas laiku tādēļ abām sanāca izbrīns par to, ka no rīta nolija lietus. Uztvērām to kā pārpratumu un plānus nemainījām. Satikāmies pie autoostas ieejas, dabūjām kasē biļetes un aiziet. Kad autobuss brauca cauri Kauguriem, iespringām jo aiz autobusa loga nu pavisam kārtīgs lietus. Mums tik kautra cerība, ka lietus būs mitējies, kad būsim galā. Izmirkt nu nekāda prieka. Un cerība piepildījās. Turpmāko laiku - klimats apkārt normāls.
Ragaciemā zivju tirgotavu nu nemaz nebija jāmeklē. Tikai jāapiet no otras puses ēkai, kuras siena veidoja pieturvietas nojumi. Vispār tur pie pieturvietas tāds tirdzniecības centriņš izveidojies ar vairākiem veikaliņiem. Zivis nopirkām dažas. Ar domu - uz pusēm ēdīsim. Arī bērzu sulas. Cenas, tiesa, izskatījās kodīgas. Bet - ir vērts maksāt par svaigāku preci.
Un ja nu kas, nav īsti tālu no Rīgas - drusku virs stundas brauciena, un atpakaļceļam satiksme ar Rīgu normāli ciešama. Mēs tur daudz neklaiņājām, aizgājām lēnā garā līdz jūrai, māsa gribēja iebrist ūdenī. Bez steigas iekāpa uz dažām sekundēm jūrā, nožāvēja kājas un pēc tam mēs tik pat lēnā garā gājām uz autobusa pieturu atpakaļceļam. Autobusu nu nepavisam nebija ilgi jāgaida.
Iespaids? Mierīga vieta maģistrāles malā. Visa kultūras un oficiālā dzīve notiek netālajā Lapmežciemā. Toties šeit ir vieta, kurā kaut uz nedēļu var izrauties no ikdienas steigas un atpūsties jūras malā bez Jūrmalas drūzmas. Ir piesitiens idejai kādā mirklī paklejot pa Ragaciemu un Lapmežciemu bez konkrēta plāna, vienkārši izbaudīt mieru, klusumu un jūru.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru