Laikam jau sanāks no visa pa druskai un tāda kā paprātuļošana. Var jau būt, ka paprātuļošana kā jautājums. Redzēs, kā aizies.
* Vispirms par vēsturi kā tādu. Kaut kā nevaru rimties par šī mēneša 11.datumā publicētajā interesantu linku vākumā 7. punktā pieminēto skatījumu uz vēsturi. Neapstrīdu, ka katrs viedoklis ir viedoklis, pat ja man varētu nepatikt. Bet ja tas viedoklis ir nu ļoti sekls? Ja cilvēks īsti nav iedziļinājies tēmā? Labi, nesākšu "ķidāt" minēto klipu, kaut arī būtu daudz kas iebilstams, piebilstams. Jēga būtu tad, ja pats klipa autors būtu tepat un uz vietas ar iespēju diskusijai tēmā. Vienīgais - vēsture jau nav tikai mācību grāmatā sausi pieminētais fakts bez papildinformācijas. Pilnvērtīgam skatījumam vienalga vajag "parakt dziļāk"...
Pie viena palasījos komentārus šim klipiņam. Vairums komentētāju ir neapmierināti ar piedāvāto seklo skatījumu.
* Cik nu no mana melleņkrūma pazares, tās sievietes, kuras atsakās (ar jebkuru iemeslu) no saviem bērniem, vajadzētu obligātā kārtā sterilizēt. Ja atteicās no viena, atradīsies kaut "aiz matiem pievilkts" iemesls atteikties arī no nākamajiem.
* Par šo esmu vairakkārt paudusi viedokli iepriekšējos rakstos dažādās tēmās.
Kamēr pastāv tabakas izstrādājumu un alkohola ražošana rūpnieciskos un lielos apmēros, visa cīņa pret smēķēšanu un alkohola lietošanu ir tikai darbības imitācija. Es nerunāju par tabakas audzēšanu mazdārziņā vai kaut tā paša alus brīvēšanu mājas apstākļos. Pēdējie tiešām notiek mazās partijās un tiešām privātai lietošanai.
* Tas, ka šolaiku bērni diezgan daudz laika pavada "bakstoties" savos mobilajos telefonos, nekādi nav telefona vaina. Vaina ir vecākos, kuri, mīļā miera labad un lai pašiem pēc iespējas mazāk būtu ar bērniem jānodarbojas, tos bērnus pieradina "dzīvoties" tajos aparātos.
Tikai netāli cilvēki vaino tehnoloģijas savā slinkumā. Un ja nu kas, mana paaudze izjuta to, ka visās mūsu nehalo būšanās vainoja televizorus, mana dēla pusaudžu gados nejaukais bubulis bija dators. Tagad tie bubuļi ir mobilie telefoni. Tā ka problēma ir nemainīga, mainās tikai tehnoloģijas.
* Joprojām ar lielu ironijas devu atceros tos laikus, kad kinoteātros uz dažām filmām pusaudžus neielaida, jo bērniem līdz 16 gadiem nedrīkstot. Mēs tai vecumā nu ļoti smīkņājam no cikla "Nu nekas, pēc laiciņa to filmu televīzijā rādīs, tad arī noskatīsimies". Un vecākiem arī nebija nekādu iebildumu pret šo filmu skatīšanos. Pie kam tajās filmās nu nebija nekā tāda, kā dēļ tas vecuma cenzs nu tik ļoti būtu nepieciešams.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru