Otrajā adventē pieklusēju, īsti nezināju, nebiju sevī noformulējusi sakāmo. Tad nu tagad mēģināšu izvērsties.
Esat pamanījuši to, cik daudz visādu lietu un pakalpojumu radīti zināmā bezjēgā? Un nav runa par konkrētu militāro rūpniecību, kura pēc būtības ir ražošana iznīcināšanai.
Runa ir par lietām, kuras lietojam ikdienā, miera laika vajadzībās. Visādi telefoni, automašīnas, apģērbs, aksesuāri... Varētu uzskaitīt daudz ko šajā ciklā. Bet ceru, ka domu sapratāt.
Jebkura veida telefons ir saziņas līdzeklis. Komunikācijai. Tad kāda kaktusa pēc vismaz mobilajos telefonos visādas virtuālās spēlītes un tamlīdzīgas būšanas? Vismaz mani kaitina tas, ka sabiedriskajos transportos bieži redzu pieaugušus cilvēkus "ielipušus" tajos aparātiņos un spēlītes "dzenājošus". Nē, nesaku, ka pieaugušais nevar reizēm "iekrist bērnībā" un paspēlēties kā nebūt. Gan jau ka var. Bet vai sabiedriskais transports ir spēļu vieta? Un mobilais telefons - rotaļlieta?
Un tirdzniecības vietās visu laiku top piedāvāti visdažādākie mobilo telefonu modeļi ar visvisādām papildfīčām dažādai lietošanai. Sakiet, cik daudzas tās papildfīčas lieto cilvēks parastais, kuram tas telefons ir tikai un vienīgi saziņas instruments? Labi, reizēm, esot pieslēgumam, steidzamības kārtā kas apskaīts internetā top, reizēm sameklēta par satiksmes kustības laikiem informējoša vietne, reizēm kas pafotografēts. Kopumā visai maz to pamatfinkcijai papildus kas tiek lietots.
Pie viena - ik dienu no konveijera tiek pasaulē palaisti n-daudzumdaudz to aparātiņu un katrā no tiem jau rūpnieciski iestrādāta kāda kļūme, kāds bojājums, kuru rezultātā pircējs parastais būs spiests iegādāties jaunu aparātiņu turpmākai lietošanai.
Automobiļi personiskai lietošanai? Te nu kārtējā produkcijas pārprodukcija. Esmu manījusi internetvidē informāciju par to, ka, vismaz elektroauto noteikti, tie auto stāv rūpnīcas "noliktavā" gandrīz vai gadiem, jo pirkšanas nepieciešamība ir mazāka par saražoto daudzumu. Nu ļoti maz ir tādu cilvēku uz pasaules, kuri kolekcionē tos auto tādā mērā, ka garāžas vairākos stāvos n-desmit kārtās pilnas ar visvisādiem auto modeļiem. Autovadītājs parastais, nopircis to satiksmes līdzekli, "velk to kasti" līdz beidzamam, pirms iegādājas jaunu nākamajai lietošanai. Un autovadītāji parastie ir vairumā.
Apģērba kultūra, mode? Mode katru gadu divas reizes gadā noteikti piedāvā jaunas tendences. Sakiet, kurš no jums divas reizes gadā maina savu garderobi pilnībā, lai panāktu tās tendences? Laikam ka tikai, tomēr mazākumā esošas, drusku "atsaldētas" it kā dāmītes. Katram skapī laikam ka tomēr ir tās lietas, kuras top valkātas vairāku gadu garumā, kas jauns top nopirkt tikai tad, kad iestājas reāla nepieciešamība.
Apģērbs, kurš "izkliedz" modes nama vārdu? Klausieties, mugurā velk kleitu nevis vārdu. Ja kleita "labi sēž", valkātājai patīk un cena ir ciešama - tad kāda nozīme, kurš modes nams to kleitu modelējis? Tāpat ar visādām somiņām un citiem aksesuāriem. Nozīme ir tā aksesuāra funkcionalitātei, nevis ražotāja vārdam.
Tas, ko dēvē par Nepieradināto modi? Kukū. Tie Nepieradinātās modes radītāji no nekā nedarīšanas galvas kur saspieduši. Labi, tie it kā ikdienas modes radītāji piedāvā tādu produktu, kuru "nu jā, varētu ko kur pielietot, uzvilkt", tad sakiet man - kāds praktiskais pielietojums var būt tai Nepieradinātajai? Pavisam nelietderīgi izlietots laiks un materiāls.
Frizieris, manikīrs? Vairumā gadījumu pie friziera aiziet reizi kādos tur mēnešos, nagus apgriezt nav vajadzības iet pie meistara. Tik dāmītes, kurām laikam aiz gara laika nav īsti ko darīt tos meistarus apmeklēs daudz un dikti.
Laikam pietiks, uzskaitīt var daudz visa kā. Bet ar šo pašu laikam ka kādam laikam pietiks apdomāšanai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru