trešdiena, 2024. gada 4. decembris

Atkal tāds ņemtnīgs pārdomu mirklis

Jau laiciņu apdomāju šā ieraksta tēmu, saturu. Tāds "nu tad raksti beidzot" pagrūdiens bija šī paagrākā rīta saruna vietnes Facebook privātajā čatā, kad viena meitene lūdza no Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrības (LFFB) interneta vietnes izņemt 2013.gadā publicēto interviju ar viņu. Ko, protams, izdarīju, kā arī izņēmu no šejienes, sava bloga, atsauci uz minēto publikāciju tajā vietnē.

Tad nu drusku, pirms pievērsīšos kam citam, nedaudz aprunāšu šo gadījumu nesaucot cilvēku vārdā - šajā gadījumā konkrētam vārdam nav būtiskas nozīmes. (Jāpiezīmē, ka šāda lūgums - likvidēt jau vairākus gadus vecu publikāciju biedrības mājas lapā - nav pirmais. Otrs noteikti).

Kā būtisku manu attaisnojumu varu minēt to, ka tolaik, kad tapa šobrīd, šodien izņemtā intervijas publikācija LFFB interneta vietnē, persona tapa informēta, ka intervija tiks publicēta publiskā telpā un tādējādi pieejama plašam lasītāju lokam. Intervējamajai personai iebildumu nebija, tika dota piekrišana. Ja nebūtu šādas piekrišanas, intervija kā tāda vispār nenotiktu.

Un šorīt, darbojoties ar intervijas dzēšanu no publiskās telpas, jutos maigi sakot viegli aizkaitināta. Lūguma motivācija - vēlēšanās no savas dzīves izsvītrot ar biedrību saistīto laika periodu un nevēlēšanās nekādā veidā sastapt atgādinājumu par to.

/Nelielai atkāpei - es no šī bloga esmu izdzēsusi divus savus rakstus. Pēc pamatota aizrādījuma par manu ne visai ētisko rīcību satura ziņā, kas saturēja nedaudz aizvainojošas piezīmes. Aizrādījumu pieņēmu, atvainojos un publikācijas dzēsu. Bet šie gadījumi ir bijuši ar citu kontekstu, nekā tas, par kuru patlaban rakstu./

Dzēšot interviju no LFFB lapas, sapratu, ka ar to meiteni mani ceļi šķiras. Protams, nebēgšu krūmos paslēpties, ja redzēšu uz ielas kaut kur vai kā citādi sastapšu publiskā telpā. Pieklājība elementārā taps ievērota sastopoties. Bet pati vairs ne pie kādiem apstākļiem apzināti nemeklēšu šo cilvēku.

Man vienkārši nav patīkami cilvēki, kuri kaut kādu, sev vien zināmu klikšķu dēļ gatavi no savas dzīves izstrīpot kādus posmus. Un šajā gadījumā nav svarīgi, ka šobrīd bija izteikta vēlme izsvītrot kopā ar LFFB pavadīto dzīves posmu. Būtiski ir tas, ka kādu dzīves posmu svītro. Ja nebūs LFFB, atradīsies vēl kaut kas, ko svītrot no dzīves, pēc tam vēl kaut kas. Un galarezultātā cilvēks no savas dzīves izsvītros sevi.

Paskatoties uz to caur savas dzīves prizmu? Jā, manā dzīvē ir bijuši visādi posmi, visādi notikumi. Vienu manas dzīves posmu starp rindiņām var atrast šeit, tādu melni peldošu posmu. Un tas, ka tagad ir savādāk, neatceļ to, kas bija. Nebūtu tā Melnā Cauruma, es varbūt līdz šādam, tagadējam savas esības punktam nenonāktu.

Ko gribēju pateikt ar iepriekš rakstīto? Neatsakieties, nenorokat pagaldē nevienu savu dzīves posmu. Jebkurš izdzīvotais posms esat jūs paši katrā konkrētā dzīves posmā. Tie posmi ir mozaīkas gabaliņi, kuri kopā veido jūs tādu, kāds nu esat līdz šodienai atnācis. Ar visiem radziņiem, nadziņiem un margrietiņām. Tā patosīgi sakot, bez vakardienas nav šodienas. Kaut kā tā.

Un tagad nedaudz laikam par to, ko jau laiciņu apdomāju pierakstam "uz papīra", blogā.

Es te, blogā, un it īpaši pēdējo laikam ka pāris gadu laikā esmu sarakstījusi viskautko dažādu, reizēm pārmalusi jau izteiktas domas no dažādiem skatu punktiem. Tie visi bijuši mani viedokļi, redzējumi par lietam, vietām, notikumiem. Reizēm esmu trāpījusi kaut kādā punktā, reizēm aizgājusi pašķībi, "auzās aizbraukusi". Nu, visādi.

Un joprojām palieku pie tā, ka es varbūt kur kļūdos, ka man varētu nebūt 100% taisnība. Jo ir tik redzējums no tās pazares, kurā sēžu. Viedoklis, vadoties no pieredzes un sasniegtās informācijas. Vienmēr ar cerību, ka sastapšu komentāros ko konstruktīvi iebilstu, piebilstu vai kā citādi definējamu. Un "aplauzusies". Visaktīvākie komentāri bija Melnā Cauruma periodā, kad tapa apspriesti mani aliņi un n-tās drukas kļūdas. Pēc tam pamazām iestājās tāds kā apklusums. Un neziņa par to, vai esmu kut kļūdījusies vai nē; mans redzējums atbilst realitātei vai arī tā realitāte ir tomēr savādāka... Atpakaļatdeves neesamība. Varbūt es maldos? Nezinu....

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru