Šis izlēciens mums ar Tomu sanāca tāds kā ekspromts. No rīta izdomājām, noskaidrojām autobusu sarakstu vajadzīgajā virzienā un braucām. Aplūkot Trīsciema - Kalngales dabas taku. To, ka tā atrodas tur, kur atrodas, informāciju izlasījām Laivu nomā, kas atrodas vietā, kurā atrodas pieturvieta Pagrieziens uz Carnikavu (No centra ar 11.autobusu var nokļūt, no Vecmīlgrāvja uz turieni izved 29.autobuss) šī gada septembrī, kad neveiksmīgi meklējām Mangaļu muižu.
Izrāpāmies, nofotografējām stendu ar pasākuma karti un devāmies ceļā (Kā rezerves variants - Tomam telefonā GPS paveids vai kas tamlīdzīgs, tā ka varējām koriģēt kustību pārklājot ceļveža avotus).
No sākuma gāja raiti - ceļš kā ceļš, bet apkaime nomierinoša. Tiesa, vienam "kontrolpunktam" pagājām garām, pat nesaprotot, ka tādam tur vajadzētu būt īpaši piefiksētam. Priekš manis zināms ekstrīms iestājās, kad gājām pa taku Langas upes stāvkrastā praktiski pa Otrā pasaules kara ierakumiem tajā krastā. Tie ierakumi esot daļa no vācu 1944.gada ierakumiem aizstāvībai no uzbrūkošās padomju armijas. Ekstrīms man sanāca, jo taciņa šauriņa, stāvkrasts kā stāvkrasts... Nu, sametās man vecas kundzītes paranoja.
Pēc mēs sapināmies trijās priedēs par spīti vadnorādēm divos telefona aparātos, "uz aci" nospraudām virzienu un gājām. Un gājām tā, ka Toms atrada SĒNES - dažas aizkavējušās gailenes.
Kad nu atkal "atpināmies" atpakaļ, viss aizgāja raitāk. Toties autobusu atpakaļceļam nācās minūtes 40 pagaidīt, tādēļ, īsinot gaidīšanas laiku, vēl drusku ieklimtām Laivu nomas placītī pabildēt.
Secinājums par pastaigu - vajadzīgs tomēr gids, kas izvadās pa takas objektiem un pastāstīs par katru no tiem. Ieķeksējām plānā vēlreiz uz turieni aizdoties pavasara pusē.
Bildes bikuci padaudz. Takas pēdējā "ielekusi" par pirmo, bet laikam kopiespaidu tas nemazina.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru