Izdevniecība Ezerrozes grāmatas, 2024.gads, 298 lpp.
Ja iepriekšējās Agneses triloģijas grāmatas (manas atsauksmes par tām meklējiet šeit zem iezīmes literatūra) biju ņēmusi lasīšanai Rīgas Centrālajā bibliotēkā, tad šo jau nopirku. Jo minētajā bibliotēkā, vismaz uz mirkli, kad pirku šo grāmatu, tās tur nebija. Nezinu, vai nav iegādājušies vai arī vēl nebija ievadīta bibliotēkas katalogā un līdz ar to pieejama lasītājiem. Bet, nu nekas. Ķeros pie lasīšanas ar cerību, ka iespaids par šo grāmatu būs labāks, nekā par iepriekšējām.
Nenožēloju, ka grāmatu iegādājos un izlasījos cauri. Iesākumā gāja piesardzīgi, palēnām. Pēc, līdzīgi no kalna ripojošam akmentiņam, ierāva, aizrāva.
Sižets? Ūdens elfu cilts jauna sieviete pārdzīvo, ka viņai tā arī nav parādījušās ūdens elfu ciltij raksturīgās spējas. Vienīgā iespēja tās atrast, attīstīt - doties uz ūdens elfu svētvietu risinājuma rašanai. Tad nu viņa dodas ceļā un kā nu viņai pa ceļam iet. Tas tā, īsumā.
Pati grāmata? Tā pati fantāzijas elfu pasaule, kura pirmajā, triloģijā. Tik notikumi vēlākā laikā par triloģijā atainoto laiku.
Bet, tas, kas šo grāmatu padarīja krietni labāku par triloģiju. Tas ir pasaules, notikumu, varoņu darbību izklāsts ir daudz izstrādātāks, nekā triloģijā. Ja triloģijai cauri dvesa skolnieciskums, pusaugu meitenes sapņi, tad šajā grāmatā jau sevi piesaka nopietna rakstniece. Protams, vietām teikumu konstrukcija ilgojas pēc labākiem laikiem, bet tas vairs netraucē tādā mērā, kā traucēja triloģijā: Atstumtā uguns, I daļa, Atstumtā uguns II daļa, Atstumtā uguns III daļa.
Katrā gadījumā - iepriekšējais darbs un šis ir kā diena pret nakti. Jūtams lēciens kvalitātes virzienā. Šoreiz saku - lasiet. Un, cik nu no mana metra ar kepku, - lai nu Agnese neapstājas un turpina.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru