Par šo kalnu Rīgā, Berģos dziļāk iekšā garām Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam un drusku aiz Berģu pansionāta cilvēkiem gados, Ritvara blogā izlasīju jau oktobrī. Tik šodien izkasījāmies ar Tomu turp aizkulties. Kaut kas pirms tam maisījās pa kājām un kaut kāds apsīkums bija uznācis. Man noteikti.
Tas kalns izrādās pavisam blakus 31.trolejbusa (precīzāk - trolejbusa un autobusa krustojumam, jo tas trolejbuss kā trolejbuss brauc līdz Alfai, pēc tam nolaiž "ragus" un jau brauc kā autobuss ar kaut kādām savām iekšējām rezervēm) galapunktam. Tā ka pavisam ātri tajā kalnā uzrāpāmies, pabildējām. Un pēc tam pagājāmies vispirms gar Mašēnu ezera krastu. Un tad vienā mirklī sareiba galva. Asinsspiediens pajokoja, labi ka tas "joks" pamazītēm pārgāja un varējām palēnītēm jau doties tālāk. Pagājām vēl nedaudz gar Juglas ezera krastu, tad mājās. Ar domu, ka citā reizē pa Berģiem tā prātīgāk jāpaklejo. Jo Berģu privātmājas ir viens no estētiskajiem baudījumiem acīm.
Bildes kāds bariņš, laikam padaudz.
Tik tālu tajā pusē nebiju bijis, vairāk pa otro pusi staigājis. Tur arī skaisti. Iesaku, pavasarī.
AtbildētDzēstIr jau plāns to galu drusku apgūt. :)
AtbildētDzēst