Pateicoties PMLP jautrīšiem sanāca papildus tēriņš. Proti, vasarā bija izteikts atgādinājums e-pastā, ka jādodas saņemt ar aploksni, kuras saturs - bezmaksas e-pasta (mana personīgā) saņemšana līdz neatceros kuram tur datumam. Pēcāk tas būšot jādara par maksu. Jo esot pāreja uz e-pasta lietošanu laikam obligātā kārtā, informācija par to parakstu esot jāaktivizē ID kartē. Katrā gadījumā ažiotāža ap to pasākumu bija nu ļoti sacelta.
To, ka tāda opcija kā e-paraksts pastāv, zināju jau ļoti sen. Jau tūkstošgades sākumā, kad tas pasākums sāka tikai ieviesties. Dēls padsmitajos gados bija šo opciju sev ieviesis. Bet man nu nebija reālas nepieciešamības.
Par to, ka ID kartē ietverto informāciju papildinās ar e-parakstu nedaudz pabrīnījos. Dodoties kur uz kaut kādām iestādēm tā ID karte man vienmēr ir līdzi, bet tajās iestādēs taču pati klāt esmu, varu to savu parakstu uzskricelēt pati, bez tā plastikāta starpniecības. Un tajos ofic saitos, kuros nākas periodiski atķeksēties, logojos iekšā caur Latvija.lv ar internetbankas starpniecību. Nu uzzināju, ka vairs tā nevarēs, nāksies vien pieciest to e-parakstu.
Tad nu atvēru to aploksni, lai izlasītu instrukciju tā paraksta aktivizēšanai plastikātā. Un - prieks, kur tu rodies - jāpērk ID karšu lasītājs, lai varētu ar tā palīdzību apstiprināt jel kādus dokumentus elektroniskā formātā. Man tad uzreiz ņerklsis uz PMLP. Ja uzspieda to e-parakstu, varēja nu noorganizēt arī to ID karsu lasītāja opciju. Švaki bija, vai?
Labi, ka Toms bija tik prātīgs un apdzēsa manu ņerkstu pašā pamatā (Un labi, ka bija ietaupījusies naudīņa), noskaidroja internetā, kur to knibuli var konkrēti nopirkt. Noskaidrojās, ka nav pārāk dārgs. Bet nopirkt varēja veikalā M79 Rēzeknes ielā. Un tas ir... Dārzciems vai kas tamlīdzīgs netālu no Slāvu tilta, kurš dzelzceļam pāri aizved uz Maskavas priekšpilsētu. Nice.
Tad nu mēs aizbraucām. Toms to vietu zināja, bija laiks, kad ar velosipēdu garam regulāri braukāja. Tagad nācās ar autobusu. Pa priekšu no mana varžu dīķa Vecmīlgrāvī līdz Brīvības piemineklim, tad pārsēšanās uz 13.autobusu. Un neliels vējainā laika joziens uz veikalu. Pēc tam jau lēnāk ātri jau aizgājiens dzelzceļam pāri uz 15.trolejbusu, lai es varētu pie stacijas atkal pārkāpt autobusā uz Vecmīlgrāvi.
Rīgas kartē apskatiet kur ir Vecmlgrāvis un kur ir Slāvu tilts.
Labi, tas nu tā. Mēs vēl sakarīgi noreaģējām, bet kā ar to problēmu tiks galā kundzītes vecākas par mani, kurām tas e-paraksts arī varbūt uzspiests? Jautājums.
Bildēs - nedaudz pie Brīvības pieminekļa, kur gaidījām uz pārsēšanos 13.autobusā, tad tā Pasaules Cauruma apkaime, kur to knibuli pirkām, pats knibulis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru