piektdiena, 2026. gada 23. oktobris

Filma: Uļa

2026. gada Latvijas, Polijas, Igaunijas un Lietuvas drāmas filma. Pirmizrādi piedzīvoja šī gada 15.septembrī Latvijā, bet pirmo reizi to redzēja šī gada 21.maijā Kannās, festivāla laikā. Nesākšu pārstāstīt par tiem "pīrādziņiem", kurus jau ir ieguvusi šī Viestura Kairiša filma.

Saturu arī īsti nesākšu pārstāstīt, pārkopēšu no Māsas Vikipēdijas:

"Darbība risinās Latvijas PSR 1960. gadu beigās, filmas varone Uļa aug nomaļā Latvijas lauku sētā Daugavpils rajonā vecticībnieku ģimenē. Viņas neparasti garais augums liek tuviniekiem šaubīties, vai tik garai meitenei šajā pasaulē vispār būs vieta. Kad klases fotogrāfija nonāk basketbola treneru rokās, Uļa tiek aizvesta uz Rīgu, lai pievienotos slavenai basketbola komandai, tomēr meitenei nav viegli noticēt saviem spēkiem, pieņemt sevi un atrast īsto ceļu, lai no apmulsušas pusaudzes kļūtu par pasaules mēroga sporta personību."

Filma - leģendārās Latvijas basketbolistes Uljanas Semjonovas sporta ceļa sākums. 

Filma melnbalta. teksta maz, toties noskaņas daudz. Un tas fascinē un paņem. Filmas teksti - juku jukām gan krievu valodā, gan latviešu valodā. Bet šoreiz tas netraucēja (pat subtitrus īsti nelasīju). Netraucēja ne tikai tāpēc, ka piederu pie paaudzes, kurai krievu valoda tapa iepčkāta "pa visiem galiem" padomju gadu laikā. Tas kas notika, visas uz ekrāna esošās emocijas bija pārpārēm saprotamas un aizrāva tik ļoti, ka beigās bija "Vai tad beigas pienākušas? Tikko sākās taču!" pie tā ka filma apmēram pusotru stundu...

Kas attiecas uz galvenās varones lomas atveidotāju. Biju pa ausu galam lasījusi par to, ka mūsmāju aktieris Kārlis Arnolds Avots Kannās, festivāla laikā, saņēmis balvu par lomas atveidojumu. Ejot uz filmu tā garāmpagājusī informācija kaut kur aizmugures plānos palika. Filmu skatoties man bija vienā mirklī iestājās tāda kā neizpratne - Uļu spēlē sieviete vai vīrietis? Kuru tā kā nomākt sāka tas, ka es tomēr dzīvē esmu tajā pašā TV kastē redzējusi Uljanu Semjonovu, garu, masīvu sievieti ar zemu balsi. Kas galarezultātā noveda pie "Cik ilgi uzņemšanas komandai nācās meklēt galvenās lomas izpildītāju-aktrisi, kura būtu tik pat gara, ar tik pat zemu balsi?". Tas ieintriģēja, ka mājās pārnākot no Ludzas Tautas nama, kurā filmu demonstrēja, pirmām kārtām nevis sāku rakstīt savu atsauksmi, bet gan sameklēju internetā pašas filmas aprakstu lai tajā atrastu aktrises vārdu, kura Uļu spēlēja. Plusžetons no manis Kārlim Avotam. Pelnījis tās balvas, kuras saņēmis.

Man patika, vērts noskatīties.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru