Daži domu graudi

1. Tās divas reizes, kad uzkrita sniegs, tāds izsmiekls par sniegotu ziemu vien bija. Viss nokusa. Uzkritušais sniegs ātri vien pārvērtās par žļurgu un pazuda pavisam. Pa manam, viņš varētu nebūt nemaz un ziemas temperatūra pieturētos pie nulles. Bet ja nu bez sniega iztikt nevar nemaz, tad lai uzkrīt ne pārāk biezā kārtā un tā arī paliek visu ziemu pie tempieratūras mīnus divi vai mīnus pieci. Bez biežas snigšanas un neskaitāmiem atkušņiem un žļurgām.
2. Dēls pavasarī, pēc tam, kad viņa sieva būs pabeigusi augstskolu, taisās pārvākties uz Ludzu. Izpētīju, ka tur tuvumā arī ir viens pansionāts. Tikai nezinu, vai būs piemērots man. Katrā gadījumā jānoskaidro sīkāk. Izpētīju arī, ka tas no Ludzas stacijas atrodas apmēram piecu kilometru attālumā un brauciens turp no stacijas aizņem 13 minūtes. Ja dēls tiešām taisās uz Ludzu, būs jāpiedomā pie šī pansionāta. Tad mēs būtu netālu viens no otra. Tik nezinu īsti, kā ar to brīvo režīmu. Man jebkurā pansionātā vajadzīgs tieši tāds.
3. Nebiju domājusi, ka tik grūti atrast piemērotu darbu. ss.com pilns ar darba piedāvājumiem, uz dažiem atsaucos un pat dodos uz pārrunām, bet pagaidām neveicas. Bez pazīšanās laikam jau normālu, piemērotu darbu atrast pagrūti.

Šis un tas

1. Vakar vēlu vakarā atsūtīja, linku no tām kastinga provēm. Noskatījos šorī no rīta. Sižets nav slikts, bet.. daļu no mana teksta bija nogriezuši, atstājuši tikai divas beidzamās frāzes, kas kopumā neizsaka neko no manis teiktā. Kameras priekšā izskatījos slikti, kaut arī uz fotogrāfijām joprojām izskatos pieņemami labi. Saprotu jau, ka jaunekļa teiktais, ka esmu fotogēniska, ir tikai kompliments, kas neizsaka neko un ir tikai laipnība. Šaubos, bai mani vēl aicinās uz kādu uzņemšanu. Lielas cerības uz to nelieku, kaut arī viņi apgalvoja, ka meklējot nestandarta izskata cilvķus.

2. Šorīt atkal uzsnidzis, nedaudz sniega uz koku un krūmu zariem aiz loga. Izskatās skaisti. Bet neloloju ilūzijas, ka arī šis sniegs noturēsies. Pa žļurgu man problēmas ar laukā iešanu. Man jāatrisina problēmas ar apaviem, kuri nemīl peļķes un žļurgu. Uzreiz kājas slapjas. Labi, ka ir ko pāraut un kur izžāvēt slapjumus. Kaut arī laikam būs vienu reizi jāiziet laukā un kārtīgi jāpaskraida. viss atkarīgs no tā, ap cikiem man dēls pados jel kādu ziņu.

3. Anonīmā brigāde pieklususi, Tagad kādu laiku nav manīta. Būtu ļoti mīļi un laipni no viņu puses, ja viņi tomēr sadalītos reizinātājos un katrs no viņiem runātu kādā konkrētā vārdā, lai ir skaidrs, ar kuru kuuro reizi es sarunājos. Lai nesanāk, ka kaut kādā emociju uzplūdā uzbraucu vienam Anonīmajam, kurš tomēr ir cits Anonīmais un tāpēc jūtas aizskarts nepelnīti. Viena kašķupoļa dēļ negribas aizskart pārējos.

4, Jau kuro nedēļu neizdodas sazināties ar iestādi, kura koriģē rindas uz vietām pansionātā. Gribas līdz tam laikam sakārtot savas parādu lietas tā, lai pansionātā dzīvojot nebūtu lielu problēmu. Es jau nezinu, vai drīkstēšu vēl kur piestrādāt mītējoties pansionātā un vai tur būs manam portatīvajam datoram piemērots internests vai vaifaijs. Es vispār esmu informācijas vakuumā par savām iespējām pansionātā. Ceru ar laiku visu sīkāk uzzināt. Vienīgais ir skaidrs - no manas invaliditātes pensijas man uz rokas paliks 10%, pārējais aizies pansionātam par viņu sniegtajiem pakalpojumiem.

Kastings

Vakar vakarā devos uz kastinga provēm videoklipiem.

Ierados norādītajā vietā nedaudz ātrāk par norunāto laiku, lai atrastu konkrētās durvis, kurās ieiet uz šo pasākumu. Tas nebija viegli. Ielas pusē vienas pašas ārdurvis, tās pašas ar kodu. Iskārtnes vai norādes, kurp doties nekādas. Tiesa, ielas pusē ēkai bija daži veikali, kas sestdienas vakarā nedarbojas un viena darbīga frizētava. Iegāju pagalmā. Tur arī tik uz vienām durvīm bija uzraksts, ka tur labo mēbeles. Arī darba dienās. Uzprasīt - kur meklēt minēto firmu - nav kam. Arī piezvanīt nevaru, jo nav kredīta telefonam. Tā nu pastāvēju pagalma vidū un nedaudz padomāju. Tad pamanīju, ka pagrabā deg gaisma un pieklauvēju pie pagraba virszemes durvīm (arī bez iskārtnes). Izrādījās, esmu nokļuvusi īstajā vietā.

Iespaids par telpu - smags sauciens pēc remonta un labiekārtošanas. Un apkures sistēmas. Pie kam pa griestiem gāja kanalizācijas truba un bija skaidrs, kad augšstāva dzīvokļos tiek nolaists ūdens tualetē vai mazgāti trauki. Ūdens plūdums bija skaidri saklausāms.

Aparatūra - minimāla. Fotoaparāts, kurā ir arī filmēšanas funkcija un neliels prožektors, kurš apspīdināja baltu sienu.

Uz kastingu bijām ieradušies pieci cilvēki - četras dāmas un viens jauneklis. Divas dāmas ātri vien aizgāja, jo nesaprata vai negribēja saprast, ko no viņām prasa.

Tā nu nofilmēja jaunu meiteni, jaunekli un mani. Saņēmu komplimentu, ka man esot ļoti fotogēniska seja un mans runas defekts - nedaudz šļupstu - pat ir neliels bonuss. Katrā gadījumā es, kā mazs nestandarta cilvēciņš viņiem derot un ir cerības tikt pie nelielām lomiņām klipos. Ar atalgojumu 2,5 eiro stundā. Ir kā nebūtu slikti iesākumam, bet līdz tam iesākumam jātiek.

Vēl neliela infa, ko dzirdēju - pa lielo šī firma nodarbojas ar kastingu vienai modeļu aģentūrai Krievijā, kurai vajag standartu 90 - 60 - 90, un vienai firmai Anglijā, kuras sarakstos ir tieši nestandarta cilvēki dažādām sīkepizodēm daudzās filmās, kur vajag masu skatus un cilvēku dažādību.

Pagaidām gan ne uz ko nepaļaujos, izmēģinājusi esmu, redzēs, kas būs tālāk.

Esmu mēģinājusi sevi pieteikt agrāk arī citās kastinga firmās, bet rezultātu nekādu. Tajās divās filmās, kurās piedalījos masu skatos, ietiku pēc draugu ieteikuma. Viņi bija atraduši netā aicinājumu pieteikties uz šīm filmām masu skatu dalībniekus.

Decembra pārdomas

1,. Decembris jau klāt, aiz loga izsmiekls no sniega, kas laikam jau drīz nokusīs. Pa manam, visa ziema varētu turēties pāris grādus virs nulles un iztikt bez sniega un lietus. Ir taču bijušas tādas pasiltas ziemas. Kāpēc šī nevarētu būt viena no tādām?

2. Pat īsti nezinu, vai gribu, lai mans blogs tiktu pieminēts blogāres apskatos. Galu galā manis rakstītais tā īsti neiederas apskatāmajos blogos. Nav īsti pa tēmai.

3. Esmu pāarstājusi baidīties no Anonimās brigādes. Tomēr gribētos, lai viņi kaut kā nodefinējas vārdos, savādāk grūti saprast, cik viņu ir un ar kuru no viņiem konkrētā brīdī sarunājos. Ir sajūta. ka reizēm atrodos telpā, kurā stāv pēc viena šablona taisīti manekeni ar vienādām sejām un stāju.

4. Laikam tomēr tās reklāmas savā blogā atstāšu. Man viņas netraucē un reizēm kāds tomēr viņas apskatās. Mani vairāk traucē tie, kas visur un vienmēr uzbrūk reklāmām, kas tup savā kaktiņā un nevienam ēst neprasa.

5. Joprojām esmu darba meklējumos bet laikam jau man kaut kā paveiksies pēc jaunā gada - decembrī ir maz darba dienu, gada, mēneša beigas vispār ir brīvdienu un svētku pilnas. Tagad arī kaut kā laikam jau neviens īsti nedomā par jaunu darbinieku pieņemšanu. Jātiek galā ar kalendārā gada noslēgumu.

Vēl tikai sākas

Adventes laiks, Ziemassvētku gaidīšama un pēc tam Jaunā gada sagaidīšana.... Tas pamazām vēl tikai sākas. Pagaidām bez sniega un normālas ziemas, kas pēdējos gados pie mums vairs nav sniegotā ziema, bet tikai gadalaika nosaukums.

Esmu jau tajā fāzē, ka man to visu nevajag. Viss ir kļuvis tik komercializēts, ka pazudusi svētku sajūta. Ir tikai vēlme sagaidīt pavasari  un pēc tam vasaru. Tad ir silti un nepūš ziemeļu vēji.

Es kat kā nejūtos šiem komercializētajiem svētkiem piederīga. Varbūt kāds pateiks, kā mainīt šo nepiederības sajūtu?

Dažādi

1. Pirmais, kas nāk prātā - maznodrošināto pabalsti. 

Man viena paziņa ik pa brīdim kārto maznodrošinātā statusu, jo darbus, kurus viņa atrod un mēģina strādāt - nu, ilgāk par divām, trim nedēļām neiztur. Veselība sāk uzdot un viņa no darba aiziet tieši šī iemesla dēļ. Bezdarbnieku statusu iegūt nevar, jo aiziet no darba pēc brīvas gribas, kaut arī darbs patīk.

Nokārtojot maznodrošinātā statusu, viņai tiek piešķirta konkrēta pabalsta summa, no kuras uz rokas viņa saņem ap 50,- eiro. No pārējās panbalsta summas valsts sedz daļu komunālo maksājumu. Pārējo paziņai pašai ir jāpiemaksā no uz rokas saņemtā pabalsta. Pie viena periodiski jāpabraukā darba meklējumos un produkti taču arī jāpērk. Kaut uz atlaidēm.

Pirkt transporta mēnešbiļeti? Tā nav lēta un tad uz rokas paliek nekas. Labi, ka sociālais dienests viņai nesen piešķīra naudiņu mēnešbiļetei. Vismaz tagad kādu brīdi viņa var darbdienās mierīgi braukāt un meklēt kaut ko piemērotu.

Un pie viena - ar tiem pabalstiem sistēma visai netaisna. Līdzko atrodi darbu kaut pa minimālo algu, pabalsts - kaput. Tiek noņemts, jo cilvēks taču strādā. Bet minimālajai algai pēc nodokļu nomaksas cilvēkam uz rokas paliek drusku zem 300,- eiro. Uz kuriem uzguļas komunālie maksājumi pilnā apmērā, pārtikas grozs, apģērbs, kas periodiski jāpērk jauns - novalkājas taču. Un, nedod dies', ja mājās kas sabojājas (piemēram tualetes poda ūdens nolaišanas sistēma). 

Teiksiet - lai meklē labāk apmaksātu darbu. Var jau. Bet kas tad strādās par pārdevējām, sētniekiem un citām maz apmalsātām profesijām?

2. Par banku sistēmu starptautiskā tīklā runājot.

Māsa pērn nepilnu mēnesi nostrādāja Skotijā. Tur sistēma tāda, ka jāatver naudas konts algai vietējā bankā. Banka piesaista klienta kontu starptautiskam tīklam vienīgi tad, ja klients Skotijā strādā kādu gadu. Bet māsai līgums bija uz nepilnu mēnesi. Un vēl viena aizķeršanās - Skotijas eiro ņem par pilnu tikai Skotijā un pārējā Lielbritānijas teritorijā. Nekur citur Skotijas eiro netiek ņemti vērā. Māsai Londonā pirms izlidošanas nācās meklēt vietas, kur samainīt Skotijas eiro pret Eiropas Savienības eiro. Marazms, bet dzīves realitāte.

Nīderlande alias Holande

Jau iepriekš brīdinu - viss manis turpmāk rakstītais būs vadoties no māsas stāstītā. Māsa jau kuro gadu brauc sezonas darbos uz šo valsti.

Nīderlande ir līdzenumu zeme, kur katra vietiņa tiek racionāli izmantota. Mežs kā tāds ir tikai robežjoslā ar Poliju. Visur citur nekā - nekāda meža nav, ir tikai līdzenumi un mākslīgi veidoti uzbērumi, kuri lieliski norāda to, cil ļoti Nīderlandes tauta soli pa solim ir atkarojusi jūrai zemi. Lieki būtu atgādināt to, ko zinām no ģeogrāfijas stundām - Nīderlandes teritorija atrodas zem jūras līmeņa un ja notiks kaut kas nelabs ar galveno dambi, kas jūru attur no valsts teritorijas, var notikt bēdu lietas un lielākā daļa Nīderlandes applūdīs.

Valsts apdzīvotība - galvenokārt mazpilsētas un miesti. Vienīgā lielpilsēta laikam ir Amsterdama, kurā ir viena neparasta īpatnība: metro ir virszemes transports, nevis pazemes transports. Papildus tam faktam, ka vilcienu kustībā kā tāda arī pastāv.

Valstī daudz kanālu, kuros mītējas visāda veida putni (zivju dažādību māsa nepārbaudīja objektīvu iemeslu dēļ). 

Ļoti slavējami ir tas, ka mazpilsētās un miestos kanālos mītošos un ligzdojošos putnus neviens netraucē, notiek mierīga līdzāspastāvēšana. Miestos piemājas teritorijās, kas nožogotas ar grāvi, zirgu, kazu un cūku ganīšanās ir parasta parādība, kura nevienu neuztrauc un nevienam netraucē.

Banku sistēmu ne es, ne māsa līdz galam neizpratām. Es viņai uz viņas norādīto banku varu pārskaitīt naudu neatkatrīgi no tā, kurā valstī māsa atrodas, variants uz šo pusi nenostrādā. Acīmredzot DNB bankai ne visur ir līgumi un filiāles vai kāda cita veida sadarbība.

Un vēl - koki un krūmi valstī tomēr ir sastopami - kā mazpilsētu un miestu zaļās zonas un apstādījumi. Parkos un piemājas dārzos.

Ja ko atcerēšos no stāstītā, pierakstīšu vai nu komentāros vai arī kā labojumu pamattekstā.