Noteikumi un tamlīdzīgas lietas

Pēc noteikumiem uz katra pārdodamā produkta jābūt etiķetei ar šī produkta sastāvu, ieskaitot E-vielas. Taču šīs etiķetes ir drukātas tik sīkiem burtiem, ka pat cilvēks ar normālu redzi bez palielināmā stikla neiztiks, lai to visu izlasītu. Un ja tas ir uzdrukāts uz plastmasas/stikla iepakojuma, tad reizēm arī palielināmais stikls nepalīdzēs. Vai varat iedomāties skatu lielveikalā, kad cilvēki ar palielināmajiem stikliem lasa preces sastāvdaļas uz tās iepakojuma? Visai amizants skats sanāktu. 

Tas pats ir arī ar aptiekas zālēm, kuras reizēm tiek pirktas pēc receptes. Lietošanas instrukcija rakstīta sīkā drukā un obligāti vismaz divās valodās. Un atkal ir nepieciešams palielināmais stikls, lai saprastu visas ar zāļu lietošanu saistītās lietas. 

Vai ražotājiem ir tik grūti to visu padarīt saprotamāku lietotājiem? Vai Pārtikas Veterinārais dienests nevar ko darīt lietas labā?

Un kā atšķirt ģenētiski modificētos produktu no ekoloģiskajiem? Ierindas pircējs jau skatās uz sava maka biezumu un reizēm meklē lētākos vai atlaižu produktus.

Un kas ir ar nosacīti vasaras augļiem un dārzeņiem? Ziemā pirktās zemenes garšo pēc plastmasas, avenes un mellenes neesmu ziemā pirkusi, tāpēc īsti  nezinu pēc kā tās garšo.

Vai pārtikas un zāļu ražotājus nevar pārbaudīt biežāk un bez iepriekšēja brīdinājuma? Pati reiz strādāju farmaceitiskā rūpnīcā par kontrolparaugu noņēmēju un zinu, kā tur viss no iekšienes notiek, ieskaitot darba apstākļus un noliktavu sistēmu.

Televīzijas filma - seriāls Roma

Kā jau iepriekšējā postā solīju, rakstu tagad par televīzijas seriālu Roma, kuru novilku torentos. Seriālam ir divas sezonas. Katrā sezonā ir apmēram 12 sērijas. 

Kopumā seriāls patika. Tas ataino laiku, kad pie varas bija Jūlijs Cēzars, viņa nāvi un varas triumvirāta izveidošanos pēc viņa nāves. Tomēr tam ir arī savi trūkumi.

Ja pirmā sezona pilnībā veltīta Jūlija Cēzara laikam un viņa nāvei un noris līgani un raiti ar secīgiem un loģiskiem notikumiem, tad otrā sezona liekas drusku "saspiesta" laikā un telpā. Otrās sezonas pēdējās trīs sērijas vispār liekas sasteigtas ar domu ātrāk nobeigt seriālu.

Otrajā sezonā nav īsti izskaidrots, kā izveidojās triumvirāts, Kleopatras un Marka Antonija nāves ir parādītas savādāk, nekā mēs to esam pieraduši zināt no vēstures mācību grāmatām. Kopumā otrā sezona ir vājāka par pirmo. 

Katrā gadījumā liekas, ka seriālam atvēlētā sponsoru nauda iet uz beigām un seriālu vispār taisās slēgt. Uz to norāda pēdējo triju sēriju notikumu sasteigums.

Mans iespaids - pirmā sezona ir labāka par otro, otrā ir sasteigtāka un ne tik izsmeļoša notikumos. Bet kopumā seriālu ir vērts novilkt un noskatīties. Protams, to var noskatīties arī jūtūbē, bet tur otrā sezona ir tik klusi ierakstīta, ka labāk vienalga vilkt no torentiem, kur skaņas kvalitāte ir daudz labāka.

Domu jūklis

Šoreiz galvā juceklīgas domas, kas prasās pēc pieraksta un izteikšanās. Tik juceklīgas, ka pat pa punktiem diezin vai varēs sagrupēt. Ceru, taps piedots.

Pagājušajā mēnesī rakstīju daudz un dikti. Vairums ierakstu izskanēja pīkstīgā tonī, bet bija jau arī daudz kas cits un nepīkstošs. Toties bija stīviņš ar anonīmajiem (iespējams vienu vai diviem), tā ka piegriezu skābekli visiem anonīmajiem. Tie, kas tiešām vēlējās mani lasīt un korekti komentēt, atrada ceļu, kā to izdarīt. Tagad spēju viņus atšķirt, kaut arī google kontā viņi ir piereģistrējušies ar nikiem. Bet tas jau norāda uz zināmu personifikāciju, viņi vairs nav bezveida nenosakāmie lielumi.

Tagad tas rakstāmais ir kaut kā mazinājies, bet tomēr vēl gribas izteikties.

Joprojām esmu pateicīga tiem, kas mani lasa un reizēm izsakās. Tiem, kas izsakās, ir viegli atbildēt, jo nav uzbrauciena un kļūdu skaitīšanas. Kā arī piesiešanās sētas stabam.

Bildes, ko še ielieku - ar cilvēkiem, bez cilvēkiem, ar sevi, ar citiem - visi zina, ka rakstu blogu un daudzas bildes nokļūst manā blogā tālākskatīšanai. Mājas tusiņos parasti viss tiek norunāts uzreiz - tie, kas nevēlas tikt iemūžināti, netiek arī bildēti. Tās reizes, kad parādās bildes no pasēdēšanas Trijos vīros laivā - cilvēki ir pieraduši pie publicitātes un viņiem nav nekādu iebildumu.

Gribētos kādu kompāniju septembra beigās vai oktobra sākumā aizbraukt uz Siguldu. Kādā jau paredzamā saulainā dienā. Sigulda ir krāsaina un skaista rudenī. Gan jau atradīšu kompāniju. Vienai pabailīgi braukt. Nejūtos tik stipra un vesela, lai ilgstoši kaut kur viena vazātos. 13 gadus tur nav būts.

Paldies tiem, kas ķeksē manas reklāmas. Tas ir tik laipni no viņu puses. 

Pašreiz pārskatu seriālu Roma. Esmu tikusi jau otrā sezonā. plašāku pārskatu par šo atkārtoto skatīšanos un savu vērtējumu došu vēlāk. Kad būšu caurskatījusi visu otro sezonu.

Tas laikam viss šobrīd. It kā daudz kas pierakstīts, bet pateikts tik maz. Piedodiet, lasītāji. Tāpēc jau virsrakstā parādās vārdiņš "jūklis".

Bildes no vakardienas galda spēles

Ir rīts

Ir rīts un vakardienas skumjas kaut kur izplēnējušas. Protams, palicis kāds nosēdums, bet ceru, ka tas drīzumā pāries. Vienkārši ir jādara kas jādara un viss. 

Jāsakārto sava dzīve tā, lai spētu un varētu, lai varētu paspēt izdarīt visu, kas no manis prasīts šajā dzīvē un varbūt pat vairāk.

Vakar pie dēla bija kārtējais tusiņš - galda lomu spēle, kuru vadīja viņa draugs, kurš pie mums  dzīvo. Pati tajā visā nepiedalījos, bet dažas bildes uztaisīju, Tās vēlāk pārlādēšu kompī un ievietošu šeit.

Man vispār patīk, ka pie mums nedēļas nogalēs kaut kas notiek un salasās tauta uz kādu pasākumu. Pārsvarā tās ir kādas galda spēles. Protams, viņi neiztiek bez aliņiem, bet pamatā tomēr notiek spēle un dzeršana aiziet kaut kur otrajā plānā. Bieži alus pat paliek pāri. Kā šajā gadījumā. Ledusskapī vēl pat ir dažas bundžas, ja nu kādam uznāk paģiras.

Bet tādas es neesmu manījusi pēc viņu spēlēm. Alum ir tā labā īpašība, ka viņš ātri sāk izdalīties no organisma un sākas masveida labierīcību apmeklējums.

Vispār man šīs sanākšanas patīk, tā ir sava veida tradīcija, kas ieviesusies šīs vasaras gaitā. Jā kādu nedēļas nogali sanākšana izpaliek, liekas, ka kaut kas nav kārtībā un ir nepareizi.

Sajās nedēļas nogalēs viņi ne tikai spēlē, bet arī garāmejot apspriež grāmatas, kas lasītas par spēles tēmu un rodas daudz interesantu viedokļu, Man, otrā istabā esot, ir interesanti viņus dzirdēt un klausīties visus viedokļus un notikumus,

Dažas skumjas

1. Skumji, ka jūtos tik nevarīga, ka jebkura fiziska darbība nogāž mani gultā uz ilgāku laiku. Gribas daudz un dikti darīt darāmo, kas vajadzīgs, bet nesanāk. Baidos no nieru skenēšanas un no skenēšanas rezultātiem. 

2. Skumji, ka jāpieņem lēmums dažu cilvēku jautājumā, bet negribas to darīt. Gribas un negribas pieņemt šo lēmumu. Ir jāzina arī tā otra cilvēka domas. Lēmumam tomēr jābūt kopīgam.

3. Skumji, ka jūtos kā no laivas izmesta un pūlos savākt sevi. Vēna cilvēka uzrašanās ir sašūpojusi manu pasaulīti, ko ar lielām grūtībām sakārtoju.

4, Skumji, ka katrs mans brauciens uz centru mani izsmeļ līdz kaulam un pēc šī brauciena jūtos beigta un pagalam. 

Freija