Šoreiz galvā juceklīgas domas, kas prasās pēc pieraksta un izteikšanās. Tik juceklīgas, ka pat pa punktiem diezin vai varēs sagrupēt. Ceru, taps piedots.
Pagājušajā mēnesī rakstīju daudz un dikti. Vairums ierakstu izskanēja pīkstīgā tonī, bet bija jau arī daudz kas cits un nepīkstošs. Toties bija stīviņš ar anonīmajiem (iespējams vienu vai diviem), tā ka piegriezu skābekli visiem anonīmajiem. Tie, kas tiešām vēlējās mani lasīt un korekti komentēt, atrada ceļu, kā to izdarīt. Tagad spēju viņus atšķirt, kaut arī google kontā viņi ir piereģistrējušies ar nikiem. Bet tas jau norāda uz zināmu personifikāciju, viņi vairs nav bezveida nenosakāmie lielumi.
Tagad tas rakstāmais ir kaut kā mazinājies, bet tomēr vēl gribas izteikties.
Joprojām esmu pateicīga tiem, kas mani lasa un reizēm izsakās. Tiem, kas izsakās, ir viegli atbildēt, jo nav uzbrauciena un kļūdu skaitīšanas. Kā arī piesiešanās sētas stabam.
Bildes, ko še ielieku - ar cilvēkiem, bez cilvēkiem, ar sevi, ar citiem - visi zina, ka rakstu blogu un daudzas bildes nokļūst manā blogā tālākskatīšanai. Mājas tusiņos parasti viss tiek norunāts uzreiz - tie, kas nevēlas tikt iemūžināti, netiek arī bildēti. Tās reizes, kad parādās bildes no pasēdēšanas Trijos vīros laivā - cilvēki ir pieraduši pie publicitātes un viņiem nav nekādu iebildumu.
Gribētos kādu kompāniju septembra beigās vai oktobra sākumā aizbraukt uz Siguldu. Kādā jau paredzamā saulainā dienā. Sigulda ir krāsaina un skaista rudenī. Gan jau atradīšu kompāniju. Vienai pabailīgi braukt. Nejūtos tik stipra un vesela, lai ilgstoši kaut kur viena vazātos. 13 gadus tur nav būts.
Paldies tiem, kas ķeksē manas reklāmas. Tas ir tik laipni no viņu puses.
Pašreiz pārskatu seriālu Roma. Esmu tikusi jau otrā sezonā. plašāku pārskatu par šo atkārtoto skatīšanos un savu vērtējumu došu vēlāk. Kad būšu caurskatījusi visu otro sezonu.
Tas laikam viss šobrīd. It kā daudz kas pierakstīts, bet pateikts tik maz. Piedodiet, lasītāji. Tāpēc jau virsrakstā parādās vārdiņš "jūklis".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru