Tetovēšanās

Šī tēma ir daudz un dikti pārrunāta ar draugiem. Liela daļa piekrīt manam uzskatam.

Primitīvajām tautām, kuras tetovē savu ķermeni, katram tetovējumam ir sava nozīme un nosaka katras konkrētās personas stāvokli kopienā. Krievijas cietumos (nezinu par citu valstu cietumiem, neesmu dzirdējusi) esošā tetovēšanas tradīcija arī nosaka katras personas stāvokli kopienā un kaut ko pastāsta par pašu tetovēto personu.

Tik tālu tetovēšanās ir izprotama un vietā.

Bet ko domāt par Eiropas kultūras cilvēkiem, kuri sevi notetovē no galvas līdz kājām? Cik man ir zināms, nevienā Eiropas kultūras tautā nav paraduma tetovēties.

Uz šiem notetovētajiem cilvēkiem skatos ar zināmu ironiju. Notetovēts ķermenis (ja vēl tas ir papildināts ar neskaitāmiem pīrsingiem) neslikti izskatās jaunam cilvēkam. Bet, kad iedomājos kā ši ķermenis varētu izskatīties 60 - 70 - 80 gados, kad jau parādījušās vecuma krunkas un mati pilni sirmuma.... Man vienkārši kļūst žēl šī cilvēka.

Un pie viena nekur nekad neesmu manījusi noslieci uz to, ka šāds notetovēts ķermenis varētu pretendēt uz kādu vietu pasaules ranga skaistuļu topā. Manuprāt nu nav šai topā ne tetovēta vīrieša, ne tetovētas sievietes. 

Protams, katrs jau var darīt kā grib, paša izvēle ko darīt ar savu ķermeni un tērēt savu laiku un naudu. Bet, manuprāt, tā ir kāda novirze no normas vai mazvērtības komplekss par savu ārieni.

Bezpajumtnieki

Ar jēdzienu bezpajumtnieki es šoreiz domāju daudzus - gan cilvēkus, gan saimnieku pamestus suņus un kaķus. Viņus apvieno viena lieta - māju trūkums.

Ja cilvēkus var vainot pašus - kaut kādu objektīvu vai mazāk objektīvu apstākļu dēļ viņi ir nokļuvuši uz ielas un nakšņo labi ja naktspatversmēs, kuras var uzņemt tikai tik, cik nu pietiek tās gultasvietas, tad uz ielas izmestie suņi un kaķi nakšņo kur pagadās. Kaķiem tās vietas parasti ir daudzdzīvokļu māju pagrabi. 

Daudzi bezpajumtnieki ir nodzērušies savā nelaimē, daudzi dzīvnieki kļuvuši pavisam mežonīgi un neļaujas pat elementāram glāstam.

Diemžēl tā ir lielpilsētu problēma, jo mazpilsētās un miestos tas jautājums kait kā ir atrisinājies.

Un arī pamestie bērni. Neesmu pārliecināta, bet liekas, ka bērnunami mūsu reģiona izpratnē tur jau ir vēsture, un šis jautājums jau ir noregulēts daudz savādāk. Tur, liekas, ir ļoti izplatītas aizbildņu un audžuģimeņu sistēma.

Protams, dzīvniekiem pastāv Ulubele un tamlīdzīgas vietas. Bet ar to ir par maz, par maz ir ar naktspatversmēm cilvēkiem. Tas viss balstās uz ziedojumiem un nelielām valsts dotācijām. Tāpat arī bāriņu nami. gribētos, lai līdzekļu būtu vairāk un iespēju trast mājas arī būtu vairāk. Bet tas ir sabiedrības attieksmes jautājums.

Bet, cik noprotu, tas visā pasaulē ir lielpilsētu jautājums un problēma. Mazpilsētās šāda problēma nav manīta. 

Ir vērts pie šīs problēmas piedomāt. Cik ģimeņu nav bērnu objektīvu iemesli dēļ. Vai grūti paņemt ģimenē kādu bārabērnu? Un kādu bezpajumtnieku palīgos mājasdarbu veikšanai kā ģimenes locekli, tāpat kaķa vai suņazvēru mājīgumam? Es saprotu, ka tā ir atbildība un ieguldītie līdzekļi. Bet jebkurš bērna, zvērēns, padzīvojis cilvēks ir ieguldījums pat bez ņemšanas no patversmes. Tie, kas no patversmes - noteikti būs pateicīgāki un mīlīgāki. Par pajumti un mīlestību.

Par darbu un citām lietām

1. Nav tā, ka pie mums nevar atrast darbu. Mans dēls un liela daļa viņa vienaudžu ir iekārtojušies darbos, kur pilnīgi oficiāli strādājot 500 eiro ir mazākā summa, kas tiek saņemta uz rokas. Lielākai daļai sanāk pat vairāk. SS'ā ir pilns ar darba piedāvājumiem, dažviet pat sola 700 uz rokas pēc nodokļu nomaksas. Tik viena nelaime - man tādas vietas neder. jo nezinu angļu valodu. tās ir vietas jauniešiem līdz 30 gadiem, kuriem ir pamatīgas šīs svešvalodas zināšanas. Bet pat es varu tur ko atrast, beigsies tik manas peripetijas ar poliklīniku un skaidrība, kāpēc analīzes ir sliktas, atsākšu sev piemērota darba meklējumus.

2. No nākošās nedēļas un kādu laiku atkal nāksies braukāt ar "ausaino" biļeti, jo mani papīri grupas pagarināšanai vēl nav izskatīti, kaut arī iesniedzu tos noteiktā termiņā. Trūkstot darbinieku, tāpēc viss iekavējas. Būšot skaidrība vai nu septembra beigās vai oktobra sākumā. Tā ka vēl pat nezinu, kad saņemšu nākamo pensiju - oktobrī vai novembrī.

3.Māsa atbraucot no Nīderlandes pārlaist še ziemas sezonu arī bez darba nemētājas, kaut ko uz tiem dažiem mēnešiem viņa atrod ko darīt pilnīgi oficiāli.

Dažādi

Es bieži iesāku rakstīt kaut ko, tad izmetu miskastē, jo konstatēju, ka varu ierakstīt tikai pāris teikumus, un tos pašus vēl dziļākā bezjēgā, nekā par jau esošajiem izsakās mani lasītāji.
1. Esmu daudz vairāk informētāka par to, kas notiek Krievijā, nekā pie mums, jo dēls no rītiem jūtūbē klausās raidījumu Bata.tv, kurā diezgan daudz izsakās pat Krievijā notiekošo. Un, vienā istabā klausoties šo raidījumu, nav iespējams nedzirdēt. Jāpiezīmē, ka raidījums ir krievu valodā - tas ir priekš tiem, kas šo valodu pārzina. Svaigākā un, manuprāt, svarīgākā ziņa - kādas Krievijas pilsētas domes funkcionārs iekļuva ceļu satiksmes negadījumā, kurā viņa vainas dēļ gāja bojā divi cilvēki. Sods par šo negadījumu - 20 tūkstoši rubļu, kas ir mazāk par šī funkcionāra algu. Un tam pretī stāv divas dzīvības. Pie mums kaut kas šāds ir iespējams?
2. Kaut kas sāk ķerties sistēmā - nevaru vairs rakstus normāli izlikt google+ sistēmā. Nezinu, vai pati ko nepareizi esmu nospiedusi vai arī tas ir sistēmas jaunievedums.
3. Paldies tiem, kas mani lasa un komentē. daudz kas skaidrāks kļūst, jo diemžēl visādu citādu būšanu dēļ nesēžu internetā tik daudz, cik būtu vajadzīgs kādas konkrētas informācijas iegūšanai. Ir arī citi darbi darāmi.

Un atkal Freija

Kārtējā rīta kafija

1. Latviešu tauta kopš neatkarības atgūšanas pamazām kļuvusi mazāk vienota savās izpausmēs. Tā ir sašķēlusies ģimenēs, frakcijās, partijās u.tml. Daudzi ir pārcēlušies uz ārzemēm, jo tur vairāk maksā. Mēs esam pārstājuši domāt par pašu zemītes izaugsmi un stabilitātes nodrošinājumu. Un pie visa tiek vainota valdība. Bet. Ir viens liels bet.

Katrai tautai ir tāda valdība, kādu tā izvēlas. Cik no latviešiem iet uz vēlēšanām, lai ko mainītu valdības sastāvā? Liela daļa kūtruma vai cita iemesla dēļ neaiziet un tad nu tie, kas vēlē, savēl tos, kas nu tiek pie šprices un valdības grožiem. Un tad nu sākas lielā vaimanāšana, ka valdība slikta, ne tos likumus pieņem un vispār noārda valsti.

Kur palicis pilsoņa pienākums vēlēt? Kur palicis pilsoņa pienākums strādāt šai valstī un maksāt še nodokļus, lai pildītu valsts kasi un palēnām celtu valsts un savu labklājību? Angļi, zviedri, holandieši paši izveidojuši savas valstis tādas, kādas tās nu ir pašlaik un var atļauties mazliet atpūsties, liekot viesstrādniekiem pildīt tos melnos darbus, kurus paši īsti vairs negrib veikt. 

Kur ir palicis latviešu pašlepnums un saimnieka sajūta par savu zemi, savu tautu? Tie, kas še palikuši cīnās par sevi, saviem tuviniekiem un savu zemīti kā nu var un prot. Bet kāds labums šai zemei, šai tautai ir no aizbraucējiem? 

2. Sezonas un gadalaiku maiņu mēs jūtam gaisā un pašā dabā. Bet, ieejot lielveikalā, šī sezonas maiņa kaut kur pazūd. Visu gadu pieejamas pārtikas preces, kas nav raksturīgas attiecīgai sezonai. Jājautā, cik veselīga ir šī nesezonas prece, vai tajā ir pietiekoši daudz vitamīnu, kas nepieciešami cilvēka organismam? Un kur paliek tas, ko cilvēki neizpērk? Lielākā daļa, tuvojoties derīguma termiņa beigām tiek izmesta. Vai nebūtu vienkāršāk pārpalikumus izdalīt trūkumcietējiem, bērnu namiem u.tml.? Ar pārējo preci taču tiek nopelnīts pietiekami daudz, lai lielveikali eksistētu un pastāvētu.

Politiskā karte

Zinu, ka manas domas ir utopiskas pie pašreizējās politiskās situācijas pasaulē. 

Tomēr gribētos, lai pienāk tāds laiks kad pasaules politisko karti varētu iedalīt tikai vienā valstī - Zeme. Gribētos, lai visas valstis apvienotos vienā lielā valstī, kas apvienotu visu planētu ar vienu kopvalodu saglabājot katras tautas individualitāti. 

Tad nebūtu karu uz planētas, būtu vienota armija, kuras dalībniekiem bez karavīra profesijas būtu vēl kāda profesija, miera laikam un viņa spējām atbilstoša. Vieglāk būtu sadalīt planētas resursus tā, lai neciestu ne bagātie reģioni ne nabadzīgākie reģioni. Būtu vieglāk noregulēt reģionālos konfliktus.

Protams, mums pašlaik ir ANO, NATO, Eiropas Savienība. Sarkanais krusts un vēl visādas organizācijas. Bet to ietekme uz notikumiem dažādos pasaules reģionos ir visai nosacīta, Vienota planētas valdība jau ir pavisam kas cits. Tai būtu pavisam cita ietekme uz lietām, vietām un notikumiem.

Kopvaloda? Lai jau paliek tā pati angļu valoda. Tā netīšām jau pamazām kļūst par kopvalodu. To bieži izmanto kā saziņas līdzekli cilvēki ar dažādām dzimtajām valodām situācijās, kad sarunas dalībnieki nezina cits cita valodu, bet visi kopā zina angļu valodu. 

Un Lielais Bizness jau sen vairs nepazīst robežas. Tam ir sazarots tīkls visā pasaulē.

Vienota valūta? Nezinu, kura no pašreizējām valūtām varētu kļūt par Zemes vienoto valūtu. Bet ar vienoto valūtu būtu vieglāk norēķināties. Mazāk klapatu ar valūtas kursiem.

Daudzi pagājušā gadsimta fantastikas autori savos darbos ir rakstījuši par Zemi kā vienotu valsti ar vienotiem noteikumiem un vienotu kopvalodu. Tādējādi izsakot cerību, ka kādreiz tas notiks. 

Bet pagaidām tā ir utopija un kuru arī es ceru. Ceru piedzīvot vēl sava mūža laikā.