Vecmīlgrāvis laikam būs "apgūts", stūris, kurā vēl nebija ielīsts

 Laikam tiešām šī Rīgas apkaime būs tā pamatīgāk apgūta. Un jāsāk pamatīgāk citus Rīgas nostūrus apgūt. Esmu daudzas vietas jau pabildējusi pilsētā, bet vēl daudz vairāk ir neizstaigātu vietu.

Vecāķu kāpa

Guntis Veiskats tik ieteica vienu kāpu apmeklēt, mēs ideju uztvērām un "aizvēlām" tālāk. Jo viņš ar savu ieteikumu "iemeta mums āķīti lūpā" šī Rīgas gala kāpu apskatei. Un paldies par viņa ideju.

Šoreiz aizdevāmies apgūt Vecāķu kāpu.

Nokļūšana līdz turienei - vilciens līdz Vecāķiem, no centra 24.autobuss līdz pieturai Pagrieziens uz Mangaļsalu. Līdz tai pat pieturai var nokļūt arī ar 58.autobusu no Purvciema vai 29.autobusu no Mežciena. Tiesa, abiem pēdējiem autobusiem jāskatās tie reisi, kas iebrauc Vecāķos. Savādāk var tikt tikai līdz Vecmīlgrāvja galapunktam.

Man izstaiga patika. Kāpa - drīzāk grēda, nevis paugurveida kāpa. Un izstaigas turpceļa noslēgums pludmalē. Slinka biju, peldēt nenobriedu, Toms ga nopeldējās. Ūdens jūrā esot ļoti silts. (Ja nu kādam sagribas šovasar vēl paspēt izbaudīt peldi jūrā).

Un tagad bildes.

Tarakānu pārskaitīšana

Runa ir par tarakāniem manā galvā. Saaktivizējušies un diskotēku uzrīkojuši. Jau runātās un ne visai runātās tēmās. Tik kārtējais lūgums - ja nu ienāk prātā vēlme ko piekomentēt, tad lūdzu pēc tam, kad teksts līdz galam izlasīts.

1. Vispirms jau laikam no filozofiskās puses.

Mēs visi dzīvojam vienā sabiedrībā, kultūrvidē. Bet tajā pat laikā katrs apgrozāmies savā "burbulī", vidē, kuru var nodefinēt kā subkultūru. Neatkarīgi, vai tā ir zinātniski tendēta, mākslinieku vide vai kādas citas grupas; pat jebkura minoritāte ir zināmā mērā subkultūra. Vienkārši, "burbuļi", kuri zināmā mērā kādos rakursos pārklājas nezaudējot savu identitāti. Ko gribēju pateikt ar iepriekš rakstīto "palagu". 

Visu iepriekšējo dzīvi, līdz apmetos mājā, kurā nu dzīvoju jau drusku vairāk par trim gadiem, dzīvoju "burbulī", kuru varētu nodefinēt kā inteliģenti neatkarīgi no tā, kādās profesijās strādā "burbulī" iesaistītie cilvēki. Nu tagad dzīvoju vidē, kuras "burbuli" varētu nodēvēt par "strādnieku šķiru", un atkal - neatkarīgi no tā, kādās profesijās strādā mani kaimiņi mājā.

Sužu kāpa. Aplauziens (Ir arī drusku bildes teksta beigās)

 Svētdienas izstaigas iespaidā sasparojāmies aizkulties apgūt Sužu kāpu Ķīšezera krastā. No mana varžu dīķa Vecmīlgrāvī stāvot Ķīšezera krastā pāri ezeram labi saskatāma. Arī aizbraukt ar autobusu līdz pieturai Suži nav tālu. No mana gala 29.autobuss (no centra 11.autobus, kuram ir maršruta pagarinājums līdz Sužiem). 

Nopeilējām autobusu sarakstu, aizbraucām. Un aplauzāmies. Atradām ceļu, pa kuru no pieturas neilgā pārgājienā aizkļuvām līdz ezeram. Bet ne kāpai. Vietejai kundzītei pajautājām par nokļūšanu līdz tai kāpai, un - vieta krrrietni iežogota, jo tur liels gabals privāta teritorija. Ups. Un esošajam žogam pāri līst un pa kluso aizkļūt līdz turienei tomēr, neriskējām. Ne jau tāpēc, ka "Ak, dies'! Jūsu gados un pār žogiem rāpties!" (pie kam vieta tāda, ka neviens ar nosodošu pirkstu nebakstīs un citādi nekritizēs), bet gan tādēļ, ka pa visu perimetru žogam paziņojumi, ka teritorijai ir videonovērošana. Tad nu labāk nemēģināt to rāpšanos, lai nebūtu riska uzrauties uz nepatikšanām.

Mājās gan Toms ielīda internetā atrast informāciju par to kāpu un iespēju tai piekļūt. Šis teikums ir links uz to infu, kuru viņš atrada. Bet īsumā: tā kāpa ir uz krietnas pussalas, kuru pa sauszemi no piekļūšanas atdala tiešām tas privārās teritorijas žogs, lai tūristotos uz to kāpu jānoīrē laikam ka tuvākajā laivu nomā tas ūdens transportlīdzeklis un no ezera puses teorētiski varētu piekļūt.

Un tagad drusciņš bilžu no tā nostūra.

Nu jā, atkal jau demotivatori

Nu jā, atkal linki

1.  Par to, kā viens KGBšņiks ar ģimeni aizbēga no PSRS Brežņeva laikos. Klips krievu valodā ne tikai tāpēc, ka autors klipam ir krievs, bet arī tāpēc, ka aizbēgušais dzīvoja Krievijas ārēs.
2. Kalniņu dzimtas sāga Krievijā.
3. Saruna ar šīgada Eirovīzijas dalībnieku Nemo, par kuru skanēja negatīvisms dēļ viņa vizuālā tēla.
4. Atradumi Vāgnera teātra būvlaukumā, Rīgā.
5. "Vabolītes" ražošana beidzās 2003.gadā.
6. Ļeņins - ne gluži tāds, kādu viņu manai paaudzei "baroja iekšā". Klips krievu valodā.
7. Siguldas novadā jau 385 dižkoki.

Šodienas izstaiga pa Rīgas mežu

Ideju "pasvieda" Guntis Veiskats, viens no draugiem. Ar ieteikumu apmeklēt Klīstošo kāpu (ceru, nekļūdos ar kāpas nosaukumu...). Aizklīdām beidzot, izstaigājāmies. Ar nolūku apskatīt to klīstošo brīnumu. Rīgas kartē apmēram šajā vietā:

Patīkams priežu sils Rīgas nomalē. Kopts. Atradām daudz brīklenāju, bet - nu nebraukšu turp ar nolūku brūklenes lasīt; ja būtu sataisījušies sēņot, aplauztos, jo sēne uz kvadrātkilometru. 

Nezinu, vai kāpu atradām, bet izstaiga patika. Ņemiet par labu bildes, kas man sanākušas. Toms arī bildēja; nezinu vai dalīšos arī ar viņa bildēm. Pagaidām nezinu.